Kas tad īsti ir reinings? I

Reinings ir vesterna tipa jāšanas sacensības, kurās jātnieks vada zirgu, veicot precīzu apgriezienu, apļu un apstāšanās shēmu. Viss darbs tiek veikts īpašā lēnu lēkšu gaitā – loupā (no angliskā ”lope”) un auļos. Reinings bieži vien tiek dēvēts par vesterna iejādes formu, jo tajā no zirga tiek prasīts būt atsaucīgam, reaģēt uz publikai neredzamiem jātnieka vadības līdzekļiem un komandām, un zirgs tiek vērtēts pēc tā spējas veikt noteiktu kustību kopumu. Zirgam ir jābūt pakļāvīgam vai kontrolējamam bez redzamas pretošanās jātnieka komandām. Zirgs, kas pieglauž ausis, izrāda draudus jātniekam, atsakās iet uz priekšu, mūk prom sāņus, pagriež pakaļgalu, žvidzina asti neapmierināti un vispārīgi izrāda negatīvu attieksmi pret darbu, tiek attiecīgi vāji novērtēts.

Vēsture

Amerikas vēstures gaitā, sākot pat no laikiem, kad pirmie spāņu iekarotāji nonāca mūsdienu Meksikas un ASV dienvidrietumu teritorijās, ieskaitot tagadējo Teksasu un Kaliforniju, rančeriem bija nepieciešams vadīt lopus, sēžot zirga mugurā. Lopi tika pārdzīti, apzīmēti ar degzīmēm, ārstēti, šķiroti, sadzīti pa ganāmpulkiem, nereti tas viss notika klajā laukā, kur nebija ne žogu, ne aploku, kas saturētu dzīvniekus kopā. Labam kovbojam bija nepieciešams ātrs un izveicīgs zirgs, kas strauji spētu mainīt virzienu, apstāties uz vietas un momentā mesties pakaļ kādai aizbēgušai govij. Zirgam bija jābūt vadāmam lielākoties ar kājām un jātnieka svaru, arī ar vienu roku un vieglu pavadu pieskārienu, lai kovbojs varētu pievērst savu uzmanību tiešajam uzdevumam, piemēram, laso apmešanai ap lopa kaklu, vārtu atvēršanai utt. Šo ideālo zirga īpašību neformālas demonstrācijas kovboju starpā laika gaitā attīstījās par reininga sporta veidu, kā arī ar to saistītajos vesterna jāšanas veidos – katingā (cuttings) un citos darba zirgu šovos.

Citās valstīs, kurās pastāv lopu ganīšanas tradīcijas plašos laukos, kā Austrālijā vai Argentīnā attīstījās līdzīgas norises, kas mūsdienās ir iekļāvušās reininga sporta veidā, pateicoties tā globālajai izplatībai.

Kustības

Reininga shēmās vidēji sastāv no 8-12 kustībām, kas zirgam jāveic. Shēmās mēdz būt sekojošas kustības:

Apļi (volti): zirgam ir jāveic lieli, ātri apļi teju auļos un mazāki, lēnāki apļi loupa gaitā. Tiem ir jābūt pilnībā apaļiem, jātniekam jānosaka zirga kustības temps. Ir jābūt skaidri redzamai ātruma pārmaiņai, jātniekam pārejot no lielā un ātrā apļa uz mazo un lēno. Vairumā apļu ietvertas arī virziena maiņas, kurās jāveic kājmaiņas.

• Kājmaiņa: zirgs pārmaina savu vadošo priekškāju un pakaļkāju lēkšu pacēluma fāzes laikā. Zirgs nedrīkst mainīt gaitu vai ātrumu. Lai gan kājmaiņas veikšana lielākā ātrumā var uzlabot rezultātu, pats svarīgākais vērtēšanas faktors ir precizitāte: zirgs, kam nepieciešami vairāki tempi, lai samainītu kāju, vai zirgs, kas atpaliek ar pakaļkājām kājmaiņā, vai samaina tikai priekškājas, tiks attiecīgi novērtēts ar soda punktiem.

• Noskrējiens (Rundown): zirgs auļo vai „skrien” gar manēžas garo malu vismaz 6 metrus no iežogojuma. Noskrējiens ir obligātā kustība pirms slīdošās apstāšanās un apmešanās.

• Slīdošā apstāšanās (Sliding Stop): zirgs paātrina gaitu līdz auļiem un tad pēkšņi pilnībā apstājas, apstādinot pakaļkājas un „ierokoties” ar tām smiltīs un ļaujot tām noslīdēt pāris pēdas, kamēr vienlaikus turpina ar priekškājām virzīties uz priekšu. Mugurai jābūt paceltai uz augšu un pakaļkājām pavirzītām zem zirga ķermeņa smaguma centra. Īpaši spēcīga apstāšanās var, atkarībā no manēžas seguma, radīt netīrumu izmešanu un putekļu mākoni. Kustībai jābeidzas uz taisnas līnijas, zirga pozīcija nedrīkst mainīties. This movement is a crowd favorite, along with spins (see below).

• Atkāpināšanās (back-up): zirgs ātri atkāpjas par vismaz 3 metriem. Zirgam jāatrodas uz pilnībā taisnas līnijas, jāapstājas, kad jātnieks to prasa un uz mirkli jānovilcinās pirms nākamās kustības veikšanas. Šī kustība tiek vērtēta pēc tā, cik ātri, vienmērīgi un uz cik taisnas līnijas tā tiek veikta.

• Apmešanās, atritināšanās (rollback): Bez vilcināšanās zirgs nekavējoties veic 180 grādu pagriezienu pēc slīdošās apstāšanās un uzreiz virzās uz priekšu loupā. Zirgam jāveic apgriešanās uz pakaļkājām, panesot zem sevis lecamās locītavas, kustībai jābūt vienmērīgai, bez vilcināšanās.

• Apgriezieni (Spin; turnaround): sākot no stāvus pozīcijas, zirgs apgriežas par 360 grādiem vai vairāk (līdz pat 4 ¼ pilniem apgriezieniem) uz vietas ap nekustīgu iekšējo pakaļkāju. Pakaļējais pagrieziena punkts paliek praktiski vienā un tajā pašā vietā pagrieziena laikā, lai arī zirgs to paceļ un noliek pagrieziena laikā. Apgriezieni tiek vērtēti pēc to precizitātes, vienmērīguma un kadences. Ātrums palielina sarežģītības pakāpi un uzlabo rezultātu, ja apgrieziens tiek veikts pareizi. Shēmā jāveic vismaz viens apgrieziens katrā virzienā. Zirgam jābeidz apgrieziens noteiktajā vietā, vai arī tas saņem soda punktus par nepietiekamu vai pārlieku apgriezienu.

• Pauze vai vilcināšanās: zirgam ir jāstāv mierīgi pāris sekundes, lai sagatavotos noteiktām kustībām reininga shēmā, īpaši pēc apgriezieniem. Pauzes netiek vērtētas kā kustības pašas par sevi, bet zirgs, kas ir nemierīgs vai mīņājas uz vietas, tiks novērtēts ar soda punktiem.

Punktu skaitīšana

Pareiza slīdošās apstāšanās veikšana prasa, lai zirgs patur galvu lejā, muguru noapaļotu, pakaļkājas tiek pavirzītas zem ķermeņa, un priekškājas turpina kustēties, kamēr pakaļkājas slīd.

Zirgs sāk shēmu ar 70 punktiem, teorētiski rezultāti var būt no 60 (ja nav soda punktu vai diskvalifikācijas) līdz 80 (teju neiespējami perfekti veikta shēma). Punkti tiek piešķirti vai noņemti pa ½, 1 un 1 ½ punktu daļām par katru no 7-8 manevriem, kas jāveic noteiktajā shēmā. Katra shēmas daļa tiek vērtēta pēc precizitātes, vienmērīguma un izpildes estētiskuma. Sarežģītības pakāpe katram manevram parasti attiecas uz ātrumu un izveicību, kas arī tiek ņemti vērā. Lielāks ātrums palielina visu kustību izpildes sarežģītību un arī iespējas saņemt labāku novērtējumu. Piemēram, perfekti veikts ātrs apgrieziens saņems lielāku punktu skaitu nekā perfekts, bet lēns apgrieziens.

Katram manevram punktu skaitīšana ir sekojoša:

• -1 ½ par ārkārtīgi vāju izpildījumu.

• -1 par ļoti vāju izpildījumu.

• – ½ par vāju izpildījumu.

• 0 par pareizu izpildījumu.

• +1/2 par labu izpildījumu.

• +1 par ļoti labu izpildījumu.

• + 1 ½ par izcilu izpildījumu.

70 punktu rezultāts tiek uzskatīts par vidēju rezultātu zirgam, kas neveica nekādas kļūdas, bet arī neparādīja nekādas izcilas spējas. Mazāk par 70 punktiem nozīmē, ka ir bijuši atņemti punkti par nepareizi veiktām kustībām vai zirga nepaklausību, savukārt rezultāts virs 70 punktiem norāda, ka dažas kustības bija labākas nekā vidēji. Nopietnas kļūdas, kā pārlieku garš apgrieziens (ilgāks par ¼ apgrieziena), tiek vērtētas ar „nulle” punktu skaitu. Balvas tiek pasniegtas labākajiem 3, 5,6 vai 10 dalībniekiem, atkarībā no sacensību tipa un organizācijas. Rupjas kļūdas, kā shēmas sajaukšana, var novest pie diskvalifikācijas.

Turpinājums sekos…

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Bildes atsauce

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase