Bez pātagas un sāpēm – tikai ar uzticību…seminārs “Ercenos”

Zirga un cilvēka savstarpējās sadarbības veidošanā viena no pusēm vienmēr tiek pakļauta un daudzreiz komunicēšana vismaz zirgam var izrādīties diezgan nepatīkama līdz brīdim, kad tas saprot, kā ar cilvēku draudzēties. Kuram gan acu priekšā nav Amerikas mežonīgo rietumu pielietotās metodes, kur brutāli un ar varu dzīvnieku salauž un pakļauj cilvēka gribai. Taču ir entuziasti, kas ir sapratuši, ka var būt arī savādāk.

Pasaulē labi zināma un plaši pielietota ir Montija Robertsa (Monty Roberts) metode “Join-Up”, kas notiek zem saukļa – “vardarbība nav atbilde”. Montiju Robertu dēvē par cilvēku, kurš ieklausās zirgos. Viņa metode ir aizrāvusi daudzus cilvēkus, jo tā iestājas pret cietsirdīgu izturēšanos pret zirgiem un lauzusi daudzus senus stereotipus.

Pirmo reizi Latvijā praksē novērot “Join-Up” metodes pamatprincipus š.g. 13. augustā bija iespējams jātnieku kluba “Erceni” stallī, Carnikavas novadā. Semināru rīkoja staļļa saimnieks Raimo Saļms, kurš pats apgūst Montija Robertsa metodes, sadarbojoties ar divām šīs metodes instruktorēm Lauru Robertsu un Denīzi Hainlainu no Vācijas. Zirgus dalībai seminārā varēja pieteikt bez maksas.

Semināru atklāja Raimo Saļms, pastāstot, ka abas instruktores – Lauru un Denīzi – viņš saticis ASV, kur apguvis Montija Robertsa metodes. Mācoties no abām instruktorēm, bija radusies ideja, ka viņas ar paraugdemonstrējumiem varētu atbraukt uz Latviju un ar šo metodi iepazīstināt vietējos interesentus. Raimo arī izstāsta skatītājiem par šīs metodes būtību, proti, pats Montijs vērojis, kā zirgu bara vecākā ķēve vada baru, kā notiek saskarsme starp bara locekļiem. Viņš sapratis, ka zirgi komunicē, izmantojot noteiktu ķermeņa valodu, līdz ar to arī radusies ideja šo valodu izmantot cilvēkam, strādājot ar zirgiem.

Semināra laikā strādāja ar pieciem zirgiem, kas uz stalli atvesti laicīgi. Darbs ar zirgiem notika apaļā aplokā, izmantojot īpašus mācību apaušus, kurus angliski dēvē par “dually”. Instruktorēm darbojoties ar zirgiem, skatītājiem komentēja notiekošo aplokā, lai būtu saprotams, kas kurā brīdī notiek un kādēļ.

Pirmais zirgs ir divgadīgs ērzelēns, kurš, kā skaidro tā saimniece, joprojām baudot bērnību laukā, neko daudz nedarot, ļaujoties, ka to tīra un, ka to ved, turot pie apaušiem. Citādi – zirgs nav mācīts. Darbs ar zirgu sākas, to iepazīstinot ar aploku, ļaujot tam orientēties vidē. Instruktors, šoreiz tā ir Laura, parāda, ka cilvēks to vada, parāda virzienu. Tad zirgu atbrīvo un dzen it kā prom no sevis, liekot tam rikšot pa apli, vispirms vienā, bet tad otrā virzienā. No sākuma Laura ar pietiekami agresīvām kustībām parāda, kurš ir galvenais, taču nemaz nemēģina zirgu fiziski ietekmēt. Tas turpinās līdz brīdim, kad zirgs, laizoties un košļājot, parāda, ka ir gatavs pieņem cilvēku, proti, kā to dēvē paši metodes lietpratēji – join-up, jeb savienoties ar cilvēku. Zirgs, sekojot cilvēka ķermeņa valodai, pats izvēlas sekot, nevis tiek pakļauts. No sākuma šīs process zirgam ir mazliet saistīts ar stresu, jo tas ir svešā vidē, bet instruktore, pārzinot zirga uzvedību un zinot, ko no tā gaidīt, panāk tā uzticību. Zirgam ļauj apstāties un cilvēks pieskaras tā kaklam, vēderam – vietām, ko zirgs visvairāk sargā, jo tām parasti uzbrūk plēsēji, lai nogalinātu. Cilvēks, kurš arī uzskatāms par plēsēju, šīm vietām pieskaras, bet parāda zirgam, ka to neapdraud, līdz ar to tiek likts pamats savstarpējai uzticībai. Join-up procesā galvenais ir uzticības veidošana.

Darbā ar zirgu tiek izmantots zirga instinkts, ka no plēsēja ir jāglābjas. Ja plēsējs uzbrūk, zirgam pirmais uzdevums ir nevis mesties bēgt, bet strauji kustēties tam virsū, tā to nobaidot, un tikai pēc tam, zirgs var mesties bēgt. Ja zirgam plēsējs ir iekodis un tas uzreiz mestos bēgt, tad, raujoties prom, tas tikai padarīs brūci lielāku un bīstamāku. Šo spiediena principu izmanto arī, darbojoties ar šo metodi, proti, iet zirgam virsū, līdz brīdim, kad tas atslābst vai atkāpjas, bet pēc tam šo kairinājumu noņemt, liekot saprast, ka zirgs darījis pareizi.

Pirms jaunulim tiek likti segli, tam parāda ekipējumu gan no vienas, gan no otras puses. Zirgs ļauj, ka tam pirmo reizi uzliek seglus un pievelk vēderjostu. Tas ir mazliet nervozs un satraukts, bet kā skaidro Denīze, šādos apstākļos tas ir pieņemami. Taču tiek norādīts, ka šis zirgs procesu uztver pietiekami labi, proti, skrienot vienā virzienā, zirgs nemaz nemēģina atbrīvoties no svešķermeņa uz tā muguras. Nedaudz problēmas rodas, kad zirgam jādodas otrā virzienā, jo, kā atklājies pašā sākumā, ērzelēnam ne tik ļoti patīk kustība šajā virzienā. Ērzelēns uztaisa pāris “āzīšus”, mēģinot nomest seglus, taču tā ir vienīgā zirga nepatikas izrādīšana.

jaunzirgsDenīze norāda, ka ērzeļi seglu likšanu uztverot daudz mierīgāk, nekā ķēvītes, kuras šajā ziņā esot jutīgākas.

Lai sagatavotu zirgu jāšanai, Laura izmanto divas garas kordas, kuras izvelk arī caur kāpšļiem. Zirgu tur tādos kā grožos. Šāda apmācības metode nepieciešama, lai iemācu zirgam kustēties vajadzīgajā virzienā. Zirgu vada vienā un otrā virzienā. Kad tas izdara vēlamo, Laura uz brīdi pārstāj tam dot komandas, norādot, ka viss ir izdarīts pareizi. Zirgs mēģina izvairīties, ejot aploka barjerā, taču Laura panāk savu. Instruktore atzīst, ka šādos apstākļos no zirga tas ir daudz prasīts un tas darbojies labi.

Tad zirgam noņem ekipējumu un ir pienācis t.s. kvalitātes laiks, kad zirgam ļauj darīt to, ko vien tas vēlas, taču tas izvēlas sekot cilvēkam, nevis lauzties ārā no aploka. Tas liecina par to, ka zirgs nav izjutis diskomfortu, tam nav radīts nevajadzīgs stress. Pēc brītiņa zirgu aizved. Laiks nākamajam.

Otrs zirgs aplokā ir piecpadsmit gadus veca ķēve, kura saimnieces īpašumā esot tikai nepilnu mēnesi. Ķēve baidoties no šļūtenes un dažādiem aerosoliem. Ar šo zirgu strādā Denīze, pēc tam viņai pievienojas Laura. Sākumā abas instruktores mēģina pieradināt zirgu pie čaukstoša maisiņa – proti, kārts galā piesietas maisiņa sterbeles, kas čaukst un pland. No sākuma zirgs it kā neizrāda bailes, taču jau pēc mirkļa mēģina no tā izvairīties. Denīze tur zirgu, bet Laura mēģina to pieradināt pie svešķermeņa. No sākuma viņa maisiņu satin un ar to, turot to garā kārtī, pieskaras zirgam.

keve

Svarīgi ir sākt un turpināt soli pa soli, zirgu nesteidzinot. Nedrīkst arī aizmirst, ka ar zirgu vienlīdz jāstrādā no abām pusēm. Laura ar maisiņu pieskaras zirga kaklam, sāniem, kājām. To pašu atkārto no otras puses. Pamazām viņa tin maisiņu vaļā, līdz tas ir līdz galam brīvs, taču zirgs stāv mierīgi. Līdzīgas darbības tiek atkārtotas arī ar lietussargu, līdz abas instruktores ved zirgu, tam virs galvas tiek turēts lietussargs, bet zirgs ir pilnīgi mierīgs. Tad Laura tuvojas zirgam ar pūšamo. Zirgs mēģina no tā izvairīties. Laura uzreiz konstatē, ka zirgs baidās nevis no spreja, bet gan tas ir iegūts niķis. Pamazām un mierīgi darbojoties, instruktores panāk, ka zirgs ļauj, ka to apstrādā ar pūšamo. Galvenais ir nesteigties bet pamazām zirgu pieradināt. Un atkal – laiks kvalitātes mirklim, kad tiek nostiprināta savstarpējā uzticība. Skatītājos gan atskan nožēla par to, ka paraugdemonstrējumos netiek izmantota šļūtene, bet tiek vests jau nākamais zirgs.

Tas ir četrus gadus vecs puika, kurš, kā paskaidro saimniece, bēgot, kad to mēģina notvert, vai kad tam kaut ko prasa. Šoreiz ar zirgu darbojas pats staļļa saimnieks Raimo. Ar zirgu sāk strādāt tāpat, kā ar pirmo divgadnieku. Raimo gan nākas mazliet pacīkstēties, prasot, lai zirgs maina skriešanas virzienu, taču ar pacietību panāk savu. Laura gan norāda, ka šāda zirga uzvedība arī ir iegūts niķis vai ieradums. Tad instruktores vēlas skatītājiem demonstrēt, kā panākt to, lai zirgs ietu pāri dažādiem priekšmetiem uz zemes. Laukumā tiek izklāta plēve, vienā pusē mazliet sarullēta, bet apļa vidū – plaši izklāta. Laikapstākļi nav labvēlīgi, jo ik pa laikam, kad Raimo ved zirgu pāri šķērslim, uzpūš vējš, plēvi sakustinot, un zirgs nobīstas. Raimo nākas būt ļoti pacietīgam, bet vienlaikus uzstājīgam, lai panāktu, ka zirgs viņam seko. jaunzirgsLaura norāda, ka, turot kordu nostieptu, proti, pakļaujot zirgu spiedienam, tiek radīts diskomforts. Mirklī, kad zirgs pakļaujas, diskomforta sajūta tiek likvidēta. Lai panāktu šo diskomfortu, izmanto īpašos mācību apaušus. Soli pa solim un zirgs ir gatavs pakļauties un seko Raimo pāri izklātajai plēvei. Laura uzsver, ka tas ir panākts, neizmantojot vardarbību, proti, nav izmantotas nedz pātagas, nedz steki, lai piespiestu zirgu kustēties. Viss ir balstīts tikai uz savstarpējo uzticību, nevis uz sāpēm.

Kad aizved šo zirgu, skatītāji sāk savstarpēji apspriest redzēto. Divi vecāki kungi spriež, ka būtībā ar līdzīgām metodēm arī viņi paši visu mūžu strādājuši, ka tas neesot nekas jauns, tikai izpildījums un pasniegšanas veids esot cits.

Šis komentārs rada pārdomas par šīs metodes pielietošanas iespējām Latvijā. Pētot informāciju par šīs metodes rašanos, ir saprotama Montija Robertsa attieksme pret vardarbības izmantošanu zirgu apmācībā. ASV zirgu iejāšana notiek pietiekami brutāli, nemaz nemēģinot izzināt zirgu un likt tam brīvprātīgi pieņemt cilvēku. Latvijā tādas zirgu “salaušanas” metodes nepiekopj. Šeit runa nav par ekstrēmiem gadījumiem, taču kovboja stila rodeo Latvijai ir svešs. Kā jau kungi skatītājos novēroja, praksē, to apzinoties vai neapzinoties, zirgaudzētāji jau izmanto šādas metodes, bet vienkārši tām nav dots īpašais nosaukums un arī speciālā skolā to Latvijā nemāca.

Šāds seminārs ir neaizstājams sava redzesloka un zināšanu paplašināšanai. Tas sniedz neatsveramu iespēju paplašināt sev pieejamo metožu un instrumentu loku, lai uzlabotu saskarsmi ar zirgiem. Protams, būs arī situācijas, kad darbā ar problēmzirgiem, nepieciešams speciālists, ja pašu spēkiem galā netikt. Cerams, ka Raimo Saļms pēc eksāmena nokārtošanas ASV būs gatavs sniegt palīdzīgu roku kādam izmisušam zirga īpašniekam, kuram neizdodas rast vienu valodu ar savu zirgu.

Gribētos arī izteikt lielu paldies “Ercenu” staļļa saimniekiem par viesmīlību un radīto iespēju zirgam.lv komandai piedalīties seminārā.

Zirgam.lv vēlētos uzzināt Jūsu viedokli un atsauksmes par semināru, kā arī noskaidrot, ko Latvijas zirgu ļaužu saime domā par dažādām tradicionālām un netradicionālām zirgu apmācības metodēm?

Reportāžu sagatavoja Linda Dombrovska, zirgam.lv

Atpakaļ

5 komentāri

  • CV

    CV Tiešām, man liekas, ka metodes ir labas! Un raksts arī likās, ne pārāk garš, bet pietiekami izsmeļošs. Paldies!

    17. augusts, 2010 @ 18.51
  • Juta

    Juta Paldies rīkotājiem par šo semināru! Bija ļoti patīkami un noderīgi tur atrasties. Priecātos arī, ja šāda veida semināri būtu vairāk!

    18. augusts, 2010 @ 16.28
  • Ance

    Ance Seminārs lika saprast, ka zirga uzticība cilvēkam ir neizmērojama, cik vienkārši patiesībā ir iegūt zirga uzticību, likt saprast, ka cilvēks ir draugs, nevis ienaidnieks, tomēr jāpatur prātā arī tas, cik viegli draudzību var saraut.

    18. augusts, 2010 @ 20.39
  • domiga

    domiga Es domaju, ka mes esam vienmer steidzigi, mums vienmer gribas izdarit atrak,un tapec tiek pielietoti paliglidzekli, kuri noteikti saisina apmacibu laiku. Vel joprojam daudziem no mums, it seviski jatniekiem, kuri nejaj ar savu zirgu, nav velesanas iedzilinaties, vai pat pamanit zirga sajutas. Visas zirga darbibas tiek uztvertas ka pretosanas vai spits. Tapec tiek pielietota vardarbiba. Man liekas, ka zirgu audzetajiem ir jasaka savs vards un sadiem jatniekiem nedot stradat savus zirgus. Varbut tas palidzetu vienam otram jatniekam mainit savu attieksmi, gan ar nosacijumu, ka vins apzinas, kur ir problema.

    19. augusts, 2010 @ 12.52
  • Anastazi

    Anastazi Kopuma man seminars patika. Biju parsteigta, ka mans " četrus gadus vecs puika" bija drusku pasivs. Bet ar plevem Raimo tika gala diezgan labi. Kaut vai prieksh Leo Pikaso tas nebija nekas jauns.

    9. septembris, 2010 @ 13.23

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase