Zirgu barošana fitnesa programmas ietvaros

Lai sporta zirgi varētu pilnīgi izmantot savu darba spēju potenciālu un ilgstoši palikt veseli, to uzturam jābūt atbilstošam zirgu slodzes līmenim. Jaunzirgi, kuri tikai nesen uzsākuši treniņus, atrodas attīstības fāzē, un tas ir jāņem vērā to barošanā. Šādu zirgu ēdienkartei jānodrošina ne tikai izlietoto rezervju atjaunošana, bet arī jāapmierina augošā organisma uzturvielu vajadzības. Attiecībā uz vecākiem un jaunākiem zirgiem ir jāievēro piesardzība: pārāk daudz barības var nevajadzīgi noslogot organisma vielmaiņu un piegādāt vairāk enerģijas, nekā zirgam nepieciešams. Ja uzturvielas netiek nodrošinātas pietiekamā daudzumā, šādi zirgi, par spīti treniņiem, nespēj izturībā un darbaspēju izmantošanā līdzināties atbilstoši barotiem zirgiem. Pēdējiem ir spīdīga, gluda spalva, tie nav nedz resni vai uzblīduši, bet gan ļoti labi muskuļoti. Ar atbilstošu barību zirgi spēj lieliski tikt galā ar tiem uzstādīto slodzi.

Muskuļu masas veidošana

Muskuļu masas veidošanai ir nepieciešamas augstvērtīgas olbaltumvielas, t.i., nepiesātinātās aminoskābes. To nodrošināšanai vien nepietiek ar normālu siena/auzu devu. Augstvērtīgas olbaltumvielas var iegūt no ļoti labas kvalitātes ganībām, bet ziemā – no agrīni pļauta siena. Sporta zirgiem ir ārkārtīgi svarīga siena kvalitāte. Ziedēšanas perioda beigās pļauts siens satur aptuveni 7-7.5 MJ pārstrādājamās enerģijas vērtības uz 1 kg, bet proteīna deva sastāda vidēji 45 gramus uz 1 kg. Agrāk pļautam sienam šie rādītāji ir ievērojami lielāki. Jo vairāk enerģijas tiek piegādāts ar sienu, jo mazāk spēkbarības nepieciešams dot – tas labvēlīgi ietekmē zarnu traktu! Enerģijas vajadzības iespējams nosegt jau ar 8 kg ļoti labas kvalitātes siena dienā. Lai papildinātu olbaltumvielu avotus, var dot arī sojas spraukumus vai maizes raugu sausā veidā. Maizes raugs ir īpaši piemērots, jo papildus aminoskābēm satur arī augstu B vitamīna koncentrāciju. Šis vitamīns zirgam nepieciešams lielākas slodzes gadījumos. Arī papildbarības un piedevas, kas domātas sporta zirgiem, satur nepieciešamās uzturvielas. Sporta zirgus, kas iet intensīvā slodzē, nekādā gadījumā nedrīkst barot ar sienu/spēkbarību, kas satur pazeminātu olbaltumvielu daudzumu. Muskuļu vielmaiņai un muskuļu masas uzturēšanai nozīmīgs mikroelements ir selēns un arī taukos šķīstošais vitamīns E. Tie aizsargā šūnu membrānas no kaitīgajiem peroksīdiem. Selēna devas gan ir neskaidrs jautājums: zirgam nepieciešamā selēna deva ir 0.15 mg selēna uz 1 kg sausās barības masas, bet pamatbarībā selēns nereti ir nepietiekošā apmērā atrodams. Savukārt selēna pārbarošana var novest pie kaitīgām sekām, piemēram, ja tiek dotas vairākas piedevas kopā, nesalīdzinot to sastāvdaļu proporcijas. Sporta zirgiem bieži nepieciešams dot papildus vitamīnu E – uz 1 kg ķermeņa masas jānodrošina 1-4 mg vitamīna E.

Kondīcijas attīstīšana

Jātniekam vai trenerim ir rūpīgi jāseko zirga ķermeņa attīstībai. Slodzes palielināšana nedrīkst novest pie uzturvielu zuduma, bet arī pārāk resni zirgi nedrīkst kļūt. Tādēļ ir rūpīgi jāaprēķina nepieciešamais enerģijas daudzums: sākotnējās treniņu fāzēs, atkarībā no zirga tipa, pietiek ar aptuveni 110 MJ (vidēji 26 273 kalorijas) pārstrādājamās enerģijas. Atkarībā no tā, cik labas kvalitātes siens ir pieejams un vai tas apmierina vajadzības pēc enerģijas, zirgam jānodrošina augstvērtīga un viegli sagremojama papildus barība, kas satur 12 MJ vai vairāk enerģētiskās vērtības. Tādējādi tiek nodrošinātas divas priekšrocības:

1) jo augstāks ir enerģētiskais saturs, jo mazāk spēkbarības ir jāizbaro, kas labāk ietekmē visu gremošanas sistēmu.

2) Viegli sagremojamās, termiski apstrādātās sastāvdaļas nodrošina to, ka enerģija tiek pārveidota un pārstrādāta jau tievajā zarnā un tādējādi netiek ietekmēti gremošanas procesi resnajā zarnā.

Jaunzirgiem un veciem zirgiem, kuru darba slodze tiek palielināta pēc kādas pauzes, papildus muskulatūrai pie pieaugošās slodzes ir jāpielāgo arī kauli. Kaulu audi jebkurā gadījumā nepārtraukti pārveidojas, bet pastiprinātas slodzes ietekmē kaulos veidojas minerālu nogulsnes. Lai arī vispārīgi ir jānodrošina sabalansēts minerālvielu uzturs, šādās fāzēs tas ir ārkārtīgi nozīmīgs. Barībā jābūt īpaši kalcijam, fosforam, magnijam, nātrijam un citiem svarīgiem mikroelementiem kā dzelzij, varam, cinkam un selēnam.

Darbaspēju uzturēšanai svarīgs elements ir nātrijs. Papildus hloram un kālijam tas pieskaitāms pie elektrolītu grupas. Tie regulē ūdens un skābju/bāzu saturu organismā, regulē pH rādītājus, ķermeņa siltumregulāciju ar sviedru izdalīšanās procesiem, kā arī nervu un muskuļu darbību. Intensīvas svīšanas rezultātā, piemēram, jaunzirgiem, vai lielas slodzes laikā vai augstas apkārtējās temperatūras apstākļos zirgs zaudē ievērojamu elektrolītu daudzumu. Pretēji kālijam, nātrijs pamatbarībā ir atrodams nepietiekamā daudzumā, tādēļ tas ir jāpiebaro papildus. Ja tas netiek nodrošināts, zirga darba spējas var ievērojami kristies. Zirgi kļūst arvien ātrāk nogurst, jūtas sliktāk, zaudē svaru, un treniņu progress ir niecīgs jeb pat neiespējams. Tādēļ zirgam vienmēr ir jābūt pieejamam laizāmajam sālim. Sporta zirgiem jāpārbauda ēdienkartē, vai nav nepieciešams pievienot papildus sāli.

Spalvas stāvoklis

Pateicoties augstajam nepiesātināto taukskābju saturam augu eļļā, tā pozitīvi iedarbojas uz zirga apmatojumu. Pakāpeniski izejot pieradināšanās periodu 2-3 nedēļu garumā, ik dienas var pievienot barībai 100-150 gramus eļļas.

Eļļa nodrošina ne tikai spīdīgu spalvu, bet arī enerģiju. Augu eļļa satur vidēji 36 MJ pārstrādājamās enerģijas uz 1 kg. Auzas turpretī satur tikai 11.5 MJ uz 1 kg. Sporta zirgiem eļļas dienas deva nereti sasniedz pat 200-300 gr. Tādējādi var samazināt zirga ēdienkartē cietes saturu no spēkbarības. Papildus eļļa arī piesaista putekļus barībā, kas labvēlīgi ietekmē elpošanas ceļus.

Avots St. Georg

Bildes atsauce

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena