Spēka attīstīšana zirgiem

Spēks mēdz būt dažāds, tā attīstīšanai zirgam vajadzīgas dažādu muskuļu darbības. Kustību muskuļi (dinamiskie) ir gareni ar plašu svītrojumu. Tie atrodas pārsvarā pakaļkāju un  muguras virspusējās muskulatūras rajonā, kur nodrošina spēku, motoriku un ātrumu. Tie var savilkties un tādējādi nodrošināt eksplozīvus spēka pielietojumus. Statiskie muskuļi ir īsi, atrodas locītavu vai mugurkaula tuvumā un darbojas kā stabilizatori. Tie ir aprīkoti ar vairāk nerviem nekā dinamiskie muskuļi un labāk reaģē uz jātnieka ķermeņa signāliem. Jo tie ir labāk trenēti, jo mazāks spēks jātniekam jāpielieto. Abi šo muskuļu veidi sadarbojas. Garie muguras muskuļi var savikties tikai tad,  kad īsie, dziļie mugurkaula muskuļi ir stabilizējušies.

Izdala trīs muskuļu darbības veidus:

  1. Izometriskā: apturošas muskuļu spriedzes gadījumā, spēks pastiprinās, muskuļu garumam nemainoties. Tādējādi tiek „ saturēts”  spēks, kā, piemēram, augsta sakopojuma gadījumā. Praktiski to var iedomāties sekojoši: paceliet roku 90 grādu leņķī no ķermeņa un izmēģiniet, cik ilgi varat to tādā pozīcijā noturēt, nekustinot rokas.
  2. Koncentrētā: Kustoties kalnup, muskuļi darbojas primāri savelkoties. Piezemējoties pēc šķēršļa savelkas arī ceļgala muskulis: muskuļa sākums un gals satuvinās.
  3. Ekscentriskā: stiepjošā muskuļu darbība, kad muskuļi viens no otra attālinās, piemēram, kā kāpjot lejup pa nogāzi vai pa trepēm.

Muskuļu darbība allaž sastāv no izstiepšanās un saraušanās. Ja viens muskulis saraujas, tad tam pretī esošais izstiepjas, un to visu vada centrālā nervu sistēma. Stiepjošai muskuļu darbībai nepieciešama visizteiktākā muskuļu šķiedru noslodze un treniņos tā ir visefektīvākā. Apturošā muskuļu darbība ir ļoti nogurdinoša, jo sasprindzinājuma laikā asinsvadi paliek saspiesti, un skābeklis un barības vielas var tikt piegādāti tikai tad, kad asinsvadi atkal atveras atslābināšanās fāzē. Šajā brīdī tiek novadīti arī liekie vielmaiņas produkti un oglekļa dioksīdi. Stiepjoties un saraujoties, muskulis darbojas līdzīgi sūknim.

Mērķtiecīga spēka treniņa galvenie punkti parasti ir muguras nestspējas un pakaļkāju aktivitātes un stumtspējas attīstīšana. Garenais muguras muskulis stiepjas abās mugurkaula pusēs līdz pat galvai. Tas novada spēku, ko rada pakaļkājas, līdz priekškājām. Soļos un rikšos garenais muguras muskulis abās mugurkaula pusēs darbojas pārmaiņus, lēkšos savukārt vienlaicīgi. Pakaļkāju „ piedziņu” nodrošina ļoti spēcīgi muskuļi, kas sastāv no vairākām kārtām un nodrošina ekstremitāšu locīšanos (izstiepšanu uz priekšu), izstiepšanos (uz aizmuguri), iznešanu uz ārpusi (gūžu/krustu muskuļi) un uz iekšpusi.

Kā trenēt spēku?

Spēka treniņi balstās uz īslaicīgu spēcīgu muskuļu sasprindzinājumu un tam sekojošu atslābinājumu. Izturības treniņos jāievēro sekojošs noteikums attiecībā uz muskuļiem: tik bieži, cik iespējams, tik ilgi, cik nepieciešams un tik mēreni, cik iespējams.

Spēka treniņi:

  1. Iejādes laukumā:

1.1.Pārejas no lēnākas gaitas uz ātrāku, kustības uzsākšana no stāvus pozīcijas. Īsas darba reprīzes.

1.2.Ik pēc 2-3 dienām 10 minūtes kavaletti darba.

1.3.Vēlāk – darbs rokās.

  1. Konkūra laukumā:

2.1.Lekšana no mierīga tempa.

2.2.Lekšana no īsām, šaurām distancēm.

2.3.Ātruma-spēka attīstīšanai rindiņu lekšana.

2.4.Okseru rindas leciena un ātruma spēka attīstīšanai.

  1. Apvidū:

3.1.Primāri jāšana kalnup.

3.2.Lēkšu sprinta treniņi spēcina vēdera muskulatūru, kas nāk par labu ne tikai trīscīņas, bet arī iejādes un konkūra zirgiem, arī psiholoģiskā ziņā. Taču jāuzmanās: ātrus pārjājienus apvidū var veikt tikai uz atbilstoša pamata! Sākt var sekojoši: no mierīga „ maršruta”  lēkša (aptuveni 350 metri minūtē) zirgu sāk izsūtīt ātrāk. Sākumā pietiek ar 30 sekundēm, kas treniņu progresā tiek paildzinātas līdz minūtei. Iejādes zirgiem optimālais temps ir 500 m/min, konkūra zirgiem – 600 m/min, bet trīscīņas zirgiem – 700 m/min. Svarīgi ir, lai zirgi šo ātrāko tempu piedāvātu paši, jātnieks nedrīkst zirgu dzīt līdz spēku izsīkumam. Lai panāktu vēlamo efektu, pilnībā pietiek ar sprinta treniņiem reizi vai divas mēnesī. Pārspīlēti bieži sprinta treniņi palielina traumu risku.

3.3.Treniņi ūdenī: ūdens bremzējošā iedarbība zirgam nodrošina teicamu spēka treniņu. Variējot ūdens dziļumu, var panākt līdzīgu efektu kā Akvatrenažieros, nodarbinot dažādas muskuļu grupas.

Muskuļu masas palielināšana nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis zirga darba spēju optimizēšanai. Lai to panāktu, papildus muskuļiem ir jānostiprina arī saites, stiegras, skelets, visas  locītavas un iekšējie orgāni (sirds un plaušas). Tas prasa ilgāku laiku, nekā muskuļu trenēšana. Dažādas organisma daļas pielāgojas slodzei dažādā laikā:

  • Asinsrite – viena nedēļa.
  • Muskuļi – aptuveni trīs nedēļas.
  • Stiegras un locītavas- vismaz deviņas nedēļas.
  • Nervu sistēma un veģetatīvā vielmaiņa – vairāki gadi.

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase