Bucefāls – zirgs, kas baidījās no savas ēnas

Aleksandrs Lielais (356.–323. p.m.ē.) no Maķedonijas, kas izveidoja vienu no lielākajām impērijām senajā vēsturē, arī izlavēts kā viens no veiksmīgākajiem karavadoņiem, kas nekad nav zaudējis kaujā, zirgu mīļotājiem būs drīzāk zināms sava slavenā zirga Bucefāla (vārds nozīmē – ar vērša galvu) dēļ.

Aleksandram bija nepieciešams uzticams zirgs karam un arī izpriecām. Divpadsmit gadu vecumā viņš šādu zirgu bija atradis. Tas bija slavenais zirgs Bucefāls, ar kuru vēlāk viņš dosies iekarot Indiju. Bucefālu sauca par zirgu-cilvēkēdāju.

Stāsts par Bucefāla ierašanos ir neatvairāms un to visticamāk radījis cilvēks ar noslieci uz romantiku, kurš vēlāk kļūs par Aleksandra ceremonijmeistaru. Korintas Demaratus, Aleksandra tēva Filipa visuzticamākais grieķu draugs, zirgu par ievērojamu naudas summu bija nopircis kā dāvanu no kāda Tesālijas zirgu audzētāja. Visticamāk zirgs vēl bija jauns, kad to pārdeva par trīskāršu cenu. Vēlāk gan Aleksandra virsnieki uzskatīja, ka viņu vadonis un Bucefāls dzimuši vienā gadā, taču īsti neviens tā arī noteikt zirga vecumu nevarēja, jo senie grieķi vēl nemācēja noteikt pieauguša zirga vecumu pēc tā zobiem.

Leģenda vēsta, ka, ierodoties Maķedonijā, Bucefālu nodevuši novērtēšanai valdniekam Filipam, taču tas sācis slieties pakaļkājās, dīdīties un atteicies pakļauties, tādēļ Filips esot pavēlējis zirgu vest prom. Aleksandrs, kas no malas noraudzījies notiekošajā, esot apsolījis, ka zirgu savaldīs. Viņš pieskrējis zirgam, satvēris to aiz apaušiem un pagriezis to pret sauli. Uzskata, ka Aleksandrs sapratis, ka zirgs baidās pats no savas ēnas, tādēļ nākamais valdnieks esot zirgu paglāstījis, nomierinājis, uzlecis tam mugurā un, aplausu un uzmundrinājumu pavadīts, sācis rikšot. Filips caur prieka asarām esot teicis, ka Maķedonijai nekad vairs nebūs tāds princis kā Aleksandrs. Bucefālu uzdāvināja Aleksandram, kurš to mīlēja nākamos divdesmit gadus. Zirgam pat esot iemācīts mesties Aleksandra priekšā ceļos, lai valdniekam, kad tas uzvilcis bruņas, būtu vieglāk zirgā uzkāpt.

Aleksandrs zirgu zaudēja pēc daudziem gadiem kaujas laukā, modernās Pakistānas teritorijā. Bet, lai zirgu pieminētu, tā vārdā dibinājis pilsētu. Vieta, kur zirgs esot apglabāts, nekad tā arī nav atrasta, taču Bucefāla slavu izdzēst līdz šim nav izdevies. Aleksandra pēcteči mākslā zirgu attēlojuši ar ragiem. Lai gan īsti nav skaidrs, kādēļ tā, tomēr tiek norādīts, ka ragi bijuši nevis zirgam, bet gan tā bruņojumam. Vairāk nekā pēc 250 gadiem, Jūlija Cēzara laikā viņa zirga skulptūras esot attēlotas ar Bucefāla vaibstiem. Vēl pēc tūkstoš gadiem ceļotājs Marco Polo, ierodoties senās Persijas teritorijā, esot izklaidēts ar stāstiem par zirgiem, kas bijuši Aleksandra Bucefāla pēcteči.

budefals2

Informācija: Robin Lane Fox, Alexander The Great, 2004.

Tekstu sagatavoja: Linda Dombrovska, zirgam.lv komanda

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase