1. jūlijs, 2010 | Sacensības

Daudzi zina, ka trenējoties mājās, nekad neaizmirst šķēršļu maršrutu, taču, kad pienāk brīdis startēt sacensībās, viss pēkšņi izgaisis, galva tukša. Var būt tā, ka pēc iesildes pēkšņi viss ir aizmirsies, iestājas panika. Tādēļ ir svarīgi iemācīties kontrolēt savu satraukumu, lai varētu rezultatīvi startēt.
Nav nekas neparasts, ka sacensībās sportisti satraucas. To izraisa adrenalīns, ko rada ķermenis stresa situācijas, un tā ir sajūta, pēc kuras arī sportisti tiecas. Veiksmīgi jātnieki prot šo enerģiju novirzīt pozitīvā gultnē. Jāsaprot, ka bez paškontroles nav iespējams koncentrēties, apkārt ir daudz lietu, kas novērš uzmanību un beigās sportists sajauc maršrutu.
Šeit ir daži veidi, kā mēģināt kontrolēt savu satraukumu pirms sacensībām. Pirmkārt, nervoziem jātniekiem bieži trūkst pašpārliecības. Tādēļ jāpiedalās tajos maršrutos, kas atbilst katra spējām. Otrkārt, pārliecinieties par to, ka arī zirgs ir pietiekami sagatavots sacensībām. Ja zināt vai nojaušat, ka zirgam maršruts īsti nav pa spēkam, satraukums tikai pieaugs. Treškārt, ieviesiet “soli pa solim” darbības stratēģiju. Koncentrējieties tikai uz to maršrutu, kas tūlīt būs jālec, nevis uz vēlākiem startiem. Neuztraucieties par to, kas uz jums raugās, kā arī aizmirstiet par citu dalībnieku rezultātiem. Koncentrējieties uz savu maršrutu un izdomājiet, kā to izjāsiet.
Noslēgumam, kad mēģiniet atcerēties maršrutu, mēģiniet iztēloties to kā virkni taisnu līniju un pagriezienu. Galu galā, maršruts patiesībā ir tikai noteikts raksts ar šķēršļiem, kas jāatceras. Tādēļ, nemēģiniet atcerēties, kuras krāsas šķērslis būs nākamais, bet gan domājiet šādi, piemēram, pa diagonālo līniju pieci tempi, pa ārējo līniju – seši tempi, šķērsot diagonāli un šķērslis tās beigās. Tas padarīs atcerēšanos vieglāku, kā arī samazinās uztraukumu. Mazāk stresa – mierīgāki nervi!
*** Es parasti atkārtoju maršrutu šādi.` - Aiztaisu acis un ar prātu izeju maršrutu kādas 3 rezes un tad viņs ir kārtīgi iekalts galvā.`
Laura es daru tieši tāpat. daļēji jau līdz, bet tomēr uztraukums mēdz būt...
domīgā Pastāv uzskats, ka uztraukumam ir jābūt. Ja tas izpaliek, tad nav arī koncentrēšanās uzdevumam,jebkurā sfērā.
****** Nu nezinu man kaut kā vēža āda sanāk... Es nevaru nekādi saņemties, drīz pirmās sacensības un man tikai diena sagatavošanām, un tik un tā aizmirstu maršrutu pat trenniņos. Ko man darīt??