Zirgi sakarst 10 reizes ātrāk nekā cilvēki

Ir karsta, mitra diena. Viens jātnieks. Viens zirgs. Abi strādā ar vidēju slodzi. Kuru ātrāk gaida pārkaršana?

Var likties pārsteidzoši, ka zirgs sakarst ātrāk nekā cilvēks un sliktāk pacieš karstuma izraisītā stresa negatīvo ietekmi.

Profesors Mihaels Lindingers – dzīvnieku un slodzes fiziologs no Guelfas Universitātes skaidro: „ Mitrā, karstā laikā nepieciešamas tikai 17 minūtes vidējas slodzes darbību, lai zirga temperatūra paceltos līdz bīstamam līmenim. Tas notiek 3-10 reizes ātrāk nekā cilvēkiem. Zirgi karstumu sajūt krietni izteiktāk nekā mēs”.

Nekad neuzklājiet svīstošam zirgam segu. Labākais veids, kā atdzesēt zirgu, ir noskalot tā ķermeni ar aukstu ūdeni vairākkārt un notraust lieko ūdeni.

Sekas tam var būt ļoti nopietnas. Ja zirga ķermeņa temperatūra paceļas no normālajiem 37-38 grādiem pēc Celcija līdz 41 grādam, darbībā iesaistītajos muskuļos iekšējā temperatūra var sasniegt pat 43 grādus. Šādā temperatūrā proteīni muskuļos sāk „vārīties”. Zirgiem, kas cieš no karstuma dūriena, var novērot hipertensiju, kolikas un nieru mazspēju.

Būdams Cilvēku veselības un uztura zinātņu departamenta biedrs, Lindingers ieinteresējās par karstuma ietekmi uz zirgiem, kad vadīja kanādiešu zinātnieku komandu, kas veica izpēti par zirgu reakciju uz karstumu un mitrumu saistībā ar Atlantas Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Lindingers skaidro, ka zirgi ir jūtīgāki pret karstumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie ir lielāki, un tiem ir procentuāli vairāk aktīvo muskuļu, nekā cilvēkiem slodzes laikā. Ja muskuļi tiek nodarbināti, tie rada ievērojamu siltumu.

Lielā mērā zirgi paļaujas uz svīšanu kā atvēsināšanās veidu. Vēsos, sausos laika apstākļos tie var izsvīst 15-20 litrus stundā, bet mitros, karstos laika apstākļos līdz pat 30 litriem stundā; tikai 25-30 % no sviedriem palīdz zirgam atvēsināties iztvaikošanas rezultātā.

Tā kā rodas vairāk sviedru, nekā tie spēj iztvaikot, pārējie sviedri vienkārši notek no zirga ķermeņa. Salīdzinoši līdz pat 50% no cilvēka ķermeņa radītajiem sviedriem iztvaiko slodzes laikā un palīdz atvēsināt ķermeni.

Zirga sviedros ir 4 reizes lielāka sāļu koncentrācija nekā cilvēkiem. Limdingers atsaucas uz gadījumu, kad izturības pārjājienā zirgi kādu laiku stāvēja vienā vietā, bet to sasvīdušos ķermeņus atkārtoti notrausa no sviedriem un noskaloja ar ūdeni. Šķidrumam iztvaikojot no zemes, augsne noklājās ar baltu krāsu – tie bija zirgu sviedros esošie sāļi.

Šie izsvīdušie sāļi ir ar kaut ko jāaizstāj. Vienkārši padzirdot zirgu, nav iespējams atgūt normālo ūdens līmeni ķermenī. Ja zirgi dzer parastu ūdeni, tas sašķīdina viņu ķermeņa šķidrumus, un to ķermenis reaģē, cenšoties atbrīvoties no liekā ūdens un izskalo vairāk elektrolītu.

Lai pasargātu zirgu no vasaras karstuma kaitīgās ietekmes, vispirms jāiemāca zirgam dzert elektrolītu šķīdumu (ūdens, kurā pareizajās attiecībās izšķīdināti sāļi), lai aizstātu izsvīstos sāļus. Jāsāk ar mazu elektrolītu daudzumu, ļaujot zirgam pierast pie garšas, un pakāpeniski palielinot to dienu un nedēļu laikā. Normāla ūdens satura uzturēšana zirga ķermenī ir vissvarīgākais solis, lai pasargātu dzīvnieku no pārkaršanas negatīvajām sekām.

Gatavojoties sacensībām, Lindingers iesaka aklimatizēt zirgu pie karstuma, ik dienu vismaz 4 stundas, vismaz piecas dienas nedēļā trīs nedēļu garumā pavadīt karstos apstākļos. Lai sasniegtu labākus rezultātus, katru dienu zirgu noslogojiet otrajā stundā no šīm ikdienas 4 stundām.

Daudzi jātnieki jāj zirgus no rītiem un vakaros, kad ir vēsāks, tad aizbrauc uz sacensībām, kas notiek dienas karstākajā laikā. Zirgi ir jāpieradina pie tā, ka tie tiek jāti karstumā, un jāļauj tiem pilnā mērā pielāgoties pie karstuma.

Karstā laikā ir būtiski zirgam nodrošināt pietiekamu šķidruma līmeni organismā.

Lindingers apgalvo, ka zirgi, kas izgājuši pilnīgu karstuma aklimatizāciju, zaudē vairāk siltuma svīšanas un elpošanas procesā, tādējādi tiem ir labākas iespējas saglabāt ūdens līmeni ķermenī, jo šie zirgi parasti tiecas vairāk dzert.

Ja zirgs ir sakarsis, meklējiet ēnainu, vēja pūsmu skartu vietu, kur to atdzesēt, nekad neklājiet svīstošam zirgam virsū segas. Labākais veids, kā atdzesēt zirgu, ir noskalot tā ķermeni ar aukstu ūdeni vairākkārt un notraust lieko ūdeni.

“Zirgu var atvēsināt par 2 grādiem 10 minūšu laikā sekojošā veidā: Noskalojiet to ar ūdeni, notrausiet lieko ūdeni, noskalojiet vēlreiz, notrausiet un tā turpiniet”, iesaka Lindingers. Liekā ūdens notraušana ir svarīga procesa sastāvdaļa, jo pretējā gadījumā ūdens paliks zirga apmatojumā un ātri uzkarsīs. Atkārtoti uzlejot svaigu, vēsu ūdeni, tiek turpināts dzesēšanas process.

Informācijas avots: www.horsetalk.co.nz

Raksta autors: Sigita Eitcena