Nervozs jātnieks padara nervozu arī zirgu

Pētījums, kas veikts Zviedrijas Lauksaimniecības zinātnes universitātē, apstiprina to, ko jātnieki vienmēr zinājuši – nervozs jātnieks var padarīt zirgu nervozu.

Pētījuma laikā ar zirgiem jāja vai tos veda noteiktu distanci pazīstamā vidē četras reizes. Pētījumā izmantoja 17 zirgus, ar kuriem jāja, un desmit zirgus, ko veda pavadā. Zirgiem un cilvēkiem pētījuma laikā veica sirdsdarbības novērošanu. Kad zirgs tika vests pa pazīstamu arēnu atkārtoti, jātnieks un dzīvnieks bija mierīgi.

Pirms vedot zirgu pa to pašu vietu ceturto reizi, jātniekiem vai zirga treneriem pateica, ka mirklī, kad zirgu pievedīs vienā noteiktā vietā, tur stāvošais cilvēks pēkšņi atvērs lietussargu. Taču, kad zirgu pieveda pie noteiktās vietas, nekas nenotika, līdz ar to apstākļi visu laiku bija vienādi, vienīgā atšķirība bija tāda, ka jātnieki un zirgu treneri tika brīdināti par iespējamām apstākļu izmaiņām, ka zirgs tiks baidīts.

Brīdī, kad jātnieki un treneri tuvojās noteiktajai vietai, to sirdsdarbība strauji paātrinājās. Lai gan zirgi neko nevarēja zināt, ka kāds gatavojas tos baidīt, to sirdsdarbība arī paātrinājās, visticamāk reaģējot uz jātnieku un treneru izrādīto nervozitāti.

Zinātnieki norāda, ka iespējams zirga sirdsdarbības paātrināšanās liecina par to, ka tie kļūst uzmanīgāki, gatavi reaģēt uz iespējamām briesmām.

Praktiskiem nolūkiem pētnieki norāda, ka gadījumos, kad jātnieks gaida, ka zirgs no kaut kā, piemēram, plastmasas maisiņa ceļmalā, nobīsies, tiek palielināta iespēja, ka zirgs patiešām satrauksies. Papildus tiek uzsvērts, ka jātnieki, kuri satraucas pirms sacensībām, neapzināti liek arī zirgam gatavoties briesmām.

Raksta atsauce