Gotlandes “zirgu vārdotāja” viesošanās Latvijā

18. jūnijā Latvijā „Zviedru Birzes zirgi” stallī Vecumnieku novada Kurmenes pagastā viesojās Gotlandes „zirgu vārdotājs” Lorencs Hoass.

Ierodoties notikuma vietā, bija neliels pārsteigums par to, cik daudz cilvēku tomēr šo pasākumu apmeklēja un arī zirgu skaits stallī bija lielāks nekā domāts. Kamēr gaidījām sākumu, varējām apstaigāt staļļus un apskatīt iekšā esošos zirgus. Vēlāk izrādījās, ka gandrīz visi no tiem kopā ar strādāja Lorencu.

Pirmais moments pie „Round pen” jebšu apaļā darba aplociņa bija tīri patīkams, Lorencs uzreiz paziņoja, ka tiklīdz kaut kas nav skaidrs, var uzdot jautājumus un viņš paskaidros.

Lorencs jau vairāk nekā 40 gadus strādā ar zirgiem. Sava mūža laikā ir strādājis daudz dažādās fermās un dažādās jomās. Ne tikai Zviedrijā strādājis ar zirgu iejāšanu, bet arī paplašinājis savu praksi ar braukšanu un rikšotāju iestrādāšanu, kā arī padzīvojis un pastrādājis Kanādā un ASV. Lorencs strādā bez pātagas vai steka, bet tai pat laikā, arī skatītāji bija nedaudz pārsteigti, ka aplociņā reizēm lietoja koku uz kura bija piesieta plastmasas lenta. Vai tad funkcija tam nav tāda pati kā pātagai, zirgu kordojot?

Sākumā Lorencs nosmēja, ka nevarot nekādi latviski parunāt, tādēļ visu mums tulkošot. Bet viņš zinot vārdus „zirgs” un „strādā”, kas izraisīja zināmu jautrību skatītājos.

Seminārs sākās, paņemot 2 gadus vecu ērzeli, kas vēl nekad nav strādājis, ja neskaita to, ka saimnieki iemācījuši tam iet pie rokas un klausīt. Darbu ar šo ērzeli Lorencs iesāk ar vārdiem: „Zirgs nekad nebūs tavs labākais draugs. Ja vēlies ar zirgu kaut ko darīt, viņš nevar būt tavs draugs, bet palīgs. Ja vēlies labāko draugu, nopērc kāmīti.”

Tad seko pamati dabīgai zirga apmācībai: parādīt zirgam, kurš ir līderis un ieņemt tā vietu. Lorenca mērķis ir nostāties tur, kur pašlaik stāv zirgs. Lorencs spēcīgā, enerģiskā gaitā ar seju pret zirgu dodas tam klāt, pavēlot atkāpties un atdot savu vietu cilvēkam. Kad zirgs neklausa un nepadodas, Lorencs to paskaidro skaidrāk – iedurot ceļgalu zirgam krūtīs. Pūlis noelšas. Laikam neesam to gaidījuši. Šis gan nav saistīts ar zirga trenēšanu, bet gan ar tā domāšanu, uzvedību un vadību. Tiek noskaidrota hierarhija un tikai tad var sākt strādāt.

Tas, kurš nosaka kustību, ir vadonis. Zirgs gan bieži vien nevēlas savu vietu atstāt, izvairās skatīties uz Lorencu un cenšas izlikties, ka vadību cilvēkam neatdos. Bet Lorencs skaidro, ka zirgs šobrīd daudz domā, kā lai piekāpjas šim uzstājīgajam cilvēkam, bet tādā veidā, ka var savu godu saglabāt. Sadzirdēju, ka kāds teica: „Nu kā, cilvēks taču līdz šim ir bijis zirga draugs, nevis rupji nāk virsū atņemt tam vietu.”

Tālāk zirgu atbrīvo no kordas, lai var pastrādāt aplokā. Lorencs saka, ka šis esot diezgan sarežģīts zirgs, kas nemaz nevēlas tikt trenēts. Trenēšana sākumā izpaužas kā darbs ar savu ķermeni. Neizmantojot balss komandas, zirgam ir jāseko cilvēka ķermeņa kustībām. Lorencs grib kontrolēt zirga kustības, izmantojot savu ķermeni, bet līdz ar to viņam visu laiku ir jāseko līdzi, kur tas atrodas un kā tas kustas. Viņš teic, ka nedaudz pastrādās un tad, ja cilvēki nesapratīs, visu paskaidros. Šis ērzelis, nevēloties saprast Lorenca komandas, ieleca aploka sienā. Jo būdams ērzelis un skatīdamies visu laiku apkārt, neievēroja, ka Lorencs maigu komandu ir jau devis, tādēļ spiediens tika palielināts, un līdz ar to arī saasinātāka reakcija no zirga puses.

Kad šis zirgs ir izdarījis kaut ko no tā, ko Lorencs viņam prasīja, viņš šo atdod, un sāk darbu ar citu, arī divgadīgu ērzeli. Viņš atkārto visu to pašu, ko darīja iepriekš, un saka, ka šis zirgs uzvedoties, kā pēc grāmatas. Atkāpjas, kad Lorencs nāk atņemt līderpozīcijas, un stājas kopā ar Lorencu. Lorencs arī paskaidro, ka tad, kad viņš atrodas ar sānu pret zirgu, tas nozīmē, ka zirgs tagad var atslābt, un darīt, kas viņam jādara. Kad zirgam tiek kaut kas prasīts, tad obligāti ir jāatrodas ar seju pret to. Zirgs seko labi, stājas kur atradies, nevis nāk klāt. Lorencs pagriež viņam sānu, sakot, ka ir apmierināts ar zirgu un tas var atpūsties. Lorencs saka, ka tas ir labi, un zirgs uzvedas tā it kā sacītu: „Labi, labi, tu vari būt mans līderis.. uz kādu laiciņu.”

„Zirgu vārdotājs” arī paskaidro, kā notiek zirga kontrolēšana aplokā. Stāvot aploka vidū, cilvēkam ir jāveido līnija uz zirga sāna vidu. Nedaudz paejot atpakaļ, zirgs kustēsies uz priekšu, ja cilvēks dodas uz priekšu no šīs līnijas, zirgs maina virzienu. Kad cilvēks notupstas, zirgam ir jāpaliek, kur tas ir, jāstāv un jāgaida.

Tad Lorencam iedod Latvijas braucamo genofonda ērzeli (arī 2 gadus vecu) vārdā Saulainis. Sākot ar šo zirgu, Lorencs saka, ka ar visiem zirgiem strādā pilnīgi vienādi, neatkarīgi no dzimuma vai vecuma. Rezultāts taču arī ir vajadzīgs vienāds. Kad Saulainis nevēlas tik vienkārši atdot savu vietu Lorencam, tā vietā sitot ar priekškājām pa gaisu un gandrīz ceļoties divkājās, Lorencs saka: „Man šķiet, ka viņš vēlas man kaut ko pastāstīt.” Vārdotājs paskaidro arī, ka jo mazāks attālums starp cilvēku un zirgu, jo lielāks spiediens uz zirgu. Tālāk seko zirga iepazīstināšana ar sedlu segu un pašiem sedliem. Kad zirgu sedlo, tam ir jāpievērš uzmanība tev, lai zina, ko tu tieši dari. Tādā veidā pirmoreiz dzīvē uz muguras Saulainim ir sedli un galvā uzlikti iemaukti ar visu trenzi mutē.

Izskan jautājums par skaņām, ka necik skaņu taču Lorencs neizdodot, bet dažas ir. Viņš paskaidro, ka tās ir tikai retiem gadījumiem: „e, ē” – nozīmē palēnināt gaitu, kamēr „ā” – apstāties. Pēc šī paskaidrojuma Lorencs pieāķē grožus zirgam pie apaušiem, jo zirga mute ir jātaupa – tā taču viņam visu mūžu kalpos, un izlaiž tos caur divām trenzes pusēm (trenze sadalīta divās daļās, katrai klāt piestiprināta karabīne, kas to piefiksē pie vesterna sedliem), kas ir katra savā pusē, tādā veidā zirgu iegrožojot. Kā groži aizskar zirga dibenu vai pakaļkājas, tā seko liela speršana. Labā ziņa ir tā, ka zirgam sedli un iemaukti ir gandrīz vienaldzīgi, bet nevar atstāt zirgu tādu, ka tas visam, kas pieskaras pakaļkājām, sper, tādēļ ar šo lietu ir jāstrādā. Diemžēl tas ir ērzelis, un viņa pieradināšana pie grožiem uz pakaļkājām var aizņemt ļoti ilgu laiku, tādēļ pēc kāda laiciņa ārdīšanās, Saulaini nosedlo un atdod saimniekiem, lai ved citu zirgu vietā.

Saulaiņa spēcīgās dominances iekustināti, skatītāji jautā, ko Lorencs dara, kad zirgs neatkāpjas un savu vietu neatdod, bet sit ar priekškājām un lec uz augšu vai priekšu?

Lorencs saka, ka nedrīkst pats atkāpties, ir jāturpina darbs, jāparāda zirgam skaidrāk, paņemot kādu priekšmetu. Lorencs izvairās no kokiem un zariem, kas var atgādināt steku. Bet ar šo priekšmetu (augstāk minēto koku ar plastmasas lentu) baksta krūtīs, paskaidrojot asāk, ka ir cilvēku tomēr jāklausa.

Pēc ērzeļiem Lorencs parāda arī progresu ar zirgiem, ar kuriem viņš jau vairākas dienas ir strādājis, un tie jau viņam piekāpjas ātri. Protams, nākamie zirgi ir ķēves un tās neizrāda tik lielu dominanci. Strādājot ar tām, Lorencs paspēj dot vēl dažus padomus par jaunzirgu un zirgu vispārēju trenēšanu. Pirmais padoms – nekādi gardumi darba laikā. Kāpjot mugurā, vieglāk ir turēt kreiso pavadu īsu, jo zirgs ar saliektu kaklu redz, ko tu dari un arī uz priekšu nevar tik daudz paskriet. Ja zirgs ir nedaudz aizkaitināts vai dusmīgs, vienalga ir jāturpina strādāt, galvenais saglabāt savu vietu, tādā situācijā var darīt, kas ienāk prātā, vicināt pavadu, vai jebko, tikai tā, lai paliktu savā vietā.

Pēc darba ar zirgiem, tiek uzdoti dažādi jautājumi, gan par lietām, ko cilvēki nesaprata, gan ko daži nedzirdēja. Vēlāk viena jautājuma ieinteresēts, Lorencs pastāsta, ka Gotlandē viņi rudenī divgadīgus zirgus apjāj, līdz stadijai, ka pāris reizes ir sēdēts mugurā, un tad līdz pavasarim palaiž ārā ganīties. Un pavasarī var strādāt atkal.

Cilvēki saulītē mazliet iedeguši, vējā nosaluši – laimīgi ēd kūkas un dzer kafiju, izpēta vēlreiz stalli, aprunājas ar paziņām, uzdod jautājumus Lorencam, un pošas uz māju pusi. Lielākā daļa bija apmierināti ar iegūto informāciju, bet gribējās arī nedaudz vairāk uzzināt par darba metodēm, un kas tieši tika darīts. Jo bija arī cilvēki, kam dabīgā apmācība tik saprotama vēl nav, tādēļ visu viņi nesaprata. Bet publikas ziņkāre tika apmierināta.

Zirgam.lv izsaka lielu paldies Austrai Ievai Miezei par rakstu un bildēm!

Galerija

Atpakaļ

7 komentāri

  • Vika

    Vika Apjašana vienkarši dramatiska, zirgi stresaini, saspringti - man nepatika.

    21. jūnijs, 2010 @ 20.58
  • Laura

    Laura man gan šķiet, ka bija labi,. varbūt gaidiju ko vairāk., bet bija pietiekami labi un interesanti. :)

    21. jūnijs, 2010 @ 22.01
  • Austra

    Austra Paldies par komentāriem un labiem vārdiem no Zirgam.lv Pacentos nedaudz. Prieks, ka kādam arī likās interesanti, bet var gribēt jau vairāk arī.

    21. jūnijs, 2010 @ 22.12
  • Marija

    Marija Es laikam tiešam gaidiju "zirgu vārdotāju" nevis to, ko es ieraudziju. Bija žēl paterēta laika. Līdz beigam neizturējam, aizlaidamies uz mājam.

    22. jūnijs, 2010 @ 1.06
  • Laaa

    Laaa es arii biju gaidijusi kko labaaku.. man jau vinsh nelikaas nekas iioash,, gaidiiju kad atrak varess doties prom, jo mamma gribeeja sktities liidz beigam..

    22. jūnijs, 2010 @ 12.08
  • Sandra

    Sandra Paldies par kolosālo pasākumu,viss bij ļoti labi un sirsnīgi noorganizēts....Un informacija bij ļoti izsmeļoša,pamācoša un saprotami parādīta...Vēlreiz paldies par uzņēmību un vēlmi dalīties zināšanās.

    24. jūnijs, 2010 @ 16.13
  • Iveta

    Iveta Paldies organizētājiem par uzņēmību un atļaušanos, par sirsnīgo uzņemšanu! Informācija bija ļoti interesanta! Ļoti precīzi tika parādīts kā zirgs lasa (uztver) informāciju par apkārt notiekošo. Sapratu, ka pašai daudz ar sevi jāstrādā, lai kļūtu par līderi un zirgs mani tā arī uztvertu. Par maz ir drosmes un prasmes ir jāsasniedz iekšējs miers un pārliecība par to ko daru ..... jākļūst par barvedi ... Brīnišķīgs pasākums!

    25. jūnijs, 2010 @ 9.15

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase