Par Latvijas Jātnieku federācijas prezidentu ievēlēts Agris Blaus

Sporta Centrā Kleisti 26. maijā notika Latvijas Jātnieku federācijas biedru sapulce. Tajā izskanēja LJF prezidenta Agra Blaua ziņojums par paveikto aizvadīto četru gadu laikā, notika LJF prezidenta vēlēšanas un jaunā prezidija sastāva apstiprināšana. Vienbalsīgi uz trešo termiņu LJF prezidenta amatā tika ievēlēts Agris Blaus.

Kā to paredz labojumi Latvijas Sporta likumā, šogad notika LJF biedru pārreģistrācija, jo šo statusu tagad var iegūt tikai juridiskas personas. Sākot savu ziņojumu par aizvadīto četru gadu darbu, Agris Blaus vispirms izteica pateicību jāšanas sporta saimei par aktivitāti, jo biedru statusam pārreģistrējušies 42 klubi, SIA, zemnieku saimniecības un citi kolektīvi. Turklāt uz sapulci tie arī bija ieradušies kuplā skaitā, – bija pārstāvēti 40 biedri.

LJF prezidents uzsvēra, ka aizvadītajos astoņos gados, kopš viņam uzticēts šis amats, un īpaši pēdējos četros gados, federācijas vadība stingri sekojusi pašas izvirzītajiem uzdevumiem, kas formulēti ilgtermiņa dokumentā Jāšanas sporta attīstības programmas pamatvirzieni. Īstenojot tajā teikto, galvenā uzmanība pievērsta sekojošiem virzieniem:

• Jāšanas sporta vadība un koordinēšana valstī, nodrošinot LJF ikdienas darbu, sacīkšu organizāciju, kā arī aktīvi piedaloties valsts mēroga organizāciju darbā ar federāciju pārstāvniecību – Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Olimpiskās komitejas pasākumos. Ar katru gadu federācijas darbs kļuvis aktīvāks, un šobrīd svarīgākais uzdevums ir rūpēties par to, lai Sporta centrā Kleisti tiktu saglabāts jāšanas sports, jo valsts bāzes finansēšanu no 1. jūlija pārtrauc. LJF izstrādājusi savus priekšlikumus sporta centra apsaimniekošanā, ņemot vērā, ka šī sporta bāze ir stratēģiski svarīga – tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur var sarīkot sacensības visaugstākajā līmenī, kā arī apmācīt jāšanas sportā tik lielu audzēkņu skaitu. Tuvākajās dienās Izglītības un zinātnes ministrijā jālemj, vai turpmāk bāzes apsaimniekošana tiks uzticēta LJF.
• Latvijas mēroga un starptautisku sacensību organizēšana  katru gadu, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, notiek ar arvien labākām sekmēm un lielākā skaitā. Piemēram, LJF kausa izcīņas sacensības šķēršļu pārvarēšanā šosezon notiks jau piecos posmos (nevis trijos, kā iepriekš), un dalībnieku skaits audzis tā, ka sacīkstes bez nolikuma vai citām organizatoriskām izmaiņām vairs nav iespējams sarīkot vienā dienā. Bet Rīgā jau daudzus notiekošās Pasaules kausa Centrāleiropas līgas posma sacensības FEI (Starptautiskā Jāšanas sporta federācija) atzinusi par vienām no vislabāk sarīkotajām šajā līgā. LJF prezidents pateicās visiem kolektīviem reģionos, kas spēj sarīkot savas sacensības, kā arī atgādināja, ka to organizēšanu nu jau piecu LJF sekciju ietvaros (šķēršļu pārvarēšana, iejāde, pajūgu braukšana, poniju jāšana un paraolimpiskā iejāde) federācija atbalsta ar elektroniskās starta iekārtas, tai nepieciešamās datortehnikas un personāla nodrošināšanu.
• Popularizējot jāšanas sportu, izveidojusies laba sadarbība ar specializēto izdevumu Zirgu Pasts un portālu elittesport.lv, kā arī federācija ir pateicīga daudziem citiem medijiem, kuri regulāri publicē LJF informāciju par sacensībām un citām aktualitātēm. Aktualizēta arī federācijas interneta mājas lapa, un tagad jau pirms sacensībām sportisti var iepazīties ar paredzēto starta kārtību, kā arī operatīvi uzzināt rezultātus, informāciju par semināriem, mūsu sportistiem piedāvātajiem startiem ārzemēs.
• Tiek atbalstīti Latvijas sportistu starti ārzemēs, gan samaksājot starta naudu, gan, atkarībā no ranga, sedzot citus izdevumus, kā tas bija, kad pagājušogad pilnībā tika finansēts Airisas Peneles starts Eiropas čempionātā iejādē, kas bija pirmais šāds Baltijas valstu sportistu izcīnīts panākums.
• Paaugstinot tiesnešu, treneru, maršrutu sastādītāju kvalifikācija, LJF ne tikai pati rīko seminārus ar mūsu un ārzemju labāko speciālistu piedalīšanos, bet atbalsta līdzdalību semināros ārzemēs mūsu aktīvākajiem tiesnešiem un maršrutu sastādītājiem, piemēram, Ivo Miķelsonam, Sergejam Šakurovam (maršrutu sastādīšana), Dainim Līvmanim (konkūra tiesāšana), Anitai Mangalei un Natālijai Šakurovai (paraolimpiskās iejādes tiesāšana). Šobrīd turpinās Latvijas tiesnešu un maršrutu sastādītāju pāratestācija un jaunu sagatavošana.
• Aktīvi risinās darbs jau minētajās piecās LJF sekcijās, patiecoties to vadītāju un entuziastu darbam. Starptautiskā līmenī īpaši pamanīta darbošanās paraolimpiskās iejādes jomā, un Latvijai tiek piedāvāts sarīkot Eiropas čempionātu speciālās olimpiādes programmā.

Nobeidzot savu ziņojumu, Agris Blaus pateicās visiem sekciju vadītājiem, treneriem, tiesnešiem, sacensību stjuartiem un sportistiem, kuru aktivitāte ļāvusi sporta veidam nemitīgi attīstīties. Protams, īpašs paldies skanēja LJF valdes locekļiem, kuri pratuši iesaistīt federācijas darbā sponsorus, jo bez to atbalsta darbs nebūtu iespējams šajos apstākļos, kad valsts atbalsts federācijai, tāpat kā citām, ir neliels.

Pēc LJF prezidenta vēlēšanām, kurās jau trešo reizi uz četriem gadiem šis darbs tika uzticēts Agrim Blauam, viņš, kā paredz LJF statūti, nosauca savus kandidātus LJF prezidija sastāvam, kas arī tika apstiprināti. Šo amatu turpmāk ieņems: Aivars Muravskis, Aleksejs Tjurkins, Māris Millers, Jautrīte Krūmiņa, Dainis Līvmanis, Gita Skoka, Edgars Treibergs, Juris Mežnieks, Ēvalds Goba un Ojārs Petrēvics. Šie ir cilvēki, kuri jāšanas sporta sabiedrībā labi zināmi, jo vai nu darbojušies iepriekšējos LJF sasaukuma prezidijos, vai apliecinājuši sevi kā attīstības procesā ieinteresēti zirgu īpašnieki, klubu pārstāvji, pasākumu atbalstītāji.

Var vaicāt – vai darbā tiešām nav bijis trūkumu? Protams, strīdīgi jautājumi pastāv, taču LJF prezidijs tos cenšas risināt nekavējoties, apspriežot sekcijās un to treneru padomēs, un neatliekot uz vēlāku laiku, lai problēmas nesamilztu. Arī tas ar katru gadu izdodas labāk, jo cilvēki iemācījušies savas ambīcijas pārvarēt jāšanas sporta vārdā, ja jau tam nolēmuši veltīt savu mūžu. Izmantojot iespēju tikties, tika apspriesti arī vairāki darba jautājumi. Piemēram, nepieciešamība sertificēt sacīkšu laukumus, kuru Latvijā kļūst arvien vairāk, veikt nelielas izmaiņas sacensību dalībnieku iedalījumā vecuma grupās, formulēt, ar kādiem noteikumiem Latvijas sacīkstēs var startēt ārvalstnieki, ja viņi kļūst par Latvijas klubu biedriem u. c.

Informācija no Latvijas Jātnieku federācijas