26. maijs, 2010 | Trenēšana

Visi zirgi tikai iegūst, ja tos iesilda. Nav būtiski, vai to dara pirms vienkārša treniņa vai pirms liela mēroga sacensībām.
Laba un pakāpeniska iesildīšanās ne tikai sagatavo ķermeni slodzei, bet arī mazina traumu iespējas. Auksti muskuļi un cīpslas nedarbojas kārtīgi un ja slodze ir pārāk liela, var būt arī plīsumi.
Pareizi neiesildoties, zirgam var radīt diskomfortu, kā arī ne vienmēr zirgs var attiecīgi reaģēt uz komandām, kas var novest pie sasprindzinājuma, atkārtotām komandām un konfrontācijas. Pētījumi pierāda, ka ievērojami uzlabojas zirga sniegums sacensībās, ja tas pirms tam ir pareizi iesildīts. Iesildīšanās gan zirgam, gan jātniekam palīdz noskaņoties izaicinājumam un sagatavoties darbam.
Nedomājiet, ka zirgs, kas pirms treniņa ganījies laukā, nav jāiesilda. Pārsvarā zirgi pārvietojas pa lauku lēni, mierīgi ganoties, staigājot no viena zāles kušķa pie otra. Lai gan liela daļa zirgu varētu tikai sapņot par šādu fizisko slodzi, jo tiek turēti iekšā, ar to nepietiek, lai tie būtu gatavi slodzei.
Iesildei nepieciešamais laiks ir atkarīgs no katra zirga individuāli, lai gan iespējams arī runāt par vispārīgām prasībām, svarīgi ir nekoncentrēties uz vienu noteiktu laika posmu, kas nepieciešams iesildei. Uzmanība ir jāpievērš tam, kā zirgs jūtas, jo šim faktoram ir lielāka nozīme, nekā jūsu pulkstenim.
Aukstā laikā būs nepieciešams ilgāks laika sprīdis, lai muskuļi pierastu zemām temperatūrām, it īpaši, ja zirgs vairs nav jauns, tādēļ ziemās iesildei atliciniet ilgāku laiku. Ja ir ļoti auksts, var arī apsegt zirga muguru, lai tas nesaltu, vismaz tik ilgi, kamēr nesākat rikšot.
Tieši tāpat kā nedrīkst sekot pulkstenim, zirgu iesildot, neiesaka arī sākt treniņu ar domu, ka tajā dienā jāsasniedz konkrēts mērķis. Attieksmei pret treniņiem jābūt elastīgai un jātniekam jāspēj pielāgoties dažādām situācijām un apstākļiem. Tas, ko darāt konkrētajā treniņā ir atkarīgs no tā, kā zirgs kustas. Iesildīšanās nodrošina šo iespēju – novērtēt zirgu, konstatējot dažādas problēmas, izvērtējot, kāds darbs apjoms tam būs vispiemērotākais.
Nav iespējams zirgu novērtēt, vienkārši soļojot pa apli noteiktu laika apjomu. Jāsāk ir ar soļiem, sākumā garā striķī (kordā), ar nolūku prasot zirgam iet uz priekšu. Iesildoties var taisīt serpentīnus, mest cilpas, soļot lielākus un mazākus aplīšus.
Ļaujiet zirgam lēni un droši sagatavoties, aktīvos soļos tiek nodarbināti visvairāk muskuļu grupu, nekā jebkurā citā gaitā, tādēļ nesaīsiniet šo iesildes daļu. Tikai tad, kad zirga solis kļūst brīvāks un garāks, varat gaitu nomainīt uz rikšiem.
Esiet gatavi mazliet paeksperimentēt, taču visu laiku ir jāvēro zirga atbildes reakcija, lai varētu noteikt, kāds būs jūsu nākamais solis. Tādā veidā, pamazām palielinot prasības, pāreja uz lielāku slodzi ir daudz vieglāka un notiek bez piespiešanās. Izvairieties no vingrinājumiem, kas saistīti ar stiepšanos – tos ieteicams veikt tikai pēc 30 minūtēm, kopš treniņa sākuma.
Informācijas avots: Horse & Rider, April 2010.
karlis Daudz uzmanības tiek pievērsts zirgam,bet kā ar jātnieka iesildīšanos? Kādi vingrinājumi nepieciešami,lai jātnieks būtu fiziski labi sagatavots?
Zirgam.lv » karlis Varbūt šis materiāls var palīdzēt: http://zirgam.lv/2012/10/11/ikdienas-vingrinajumi-jatnieka-veselibai/
frida » karlis ir ļoti nozīmīgi iesildīties pašam, citādi noslogotas tiek tādas muskuļu grupas, kuras diendienā nelietojam savā dabiskaja uzvedībā- jāšana jau nav dabiska stāja cilvēkam- tādējādi, piemēram augstilba iekšējie kājas muskuļi pretēji ārējajiem ir pārlieku spēcīgi, kas var izraisīt nesamērīgu balansu un muskuļu slodzi- var rasties sāpes sprandā, vecumdienās- līkas jātnieka kājas. lai vingrinātu šos ārējos muskuļus, man ārsts ieteica cik vien var sēdēt lotosa pozā, ap ceļiem aplikt gumiju un stiept ceļus uz āru katru uz savu pusi, pirms un pēc treniņa obligāti skriet vismaz piecas minūtes-pie kam pēc treniņa šīs piecas minūtes vēlams skriet atmuguriski.
karlis Paldies :))