Zirga redzes lauks

Daudzi noteikti ir saskārušies ar „plastmasas maisiņa sindromu”, kad jājot tam garām vienā virzienā, nerodas nekādas problēmas, bet dodoties pretējā virzienā – maisiņš pārvēršas par briesmoni. Pētnieki tagad var sniegt atbildes, kādēļ tas tā notiek.

Lai gan katrs iegulda lielu darbu, lai panāktu, ka zirgs iet taisni, tomēr daudzās zirga aprūpes darbībās dominē tikai zirga viena „puse” – reti kad iedomājamies, kādēļ tas tā ir. Daži piemēri: mēs parasti, vedot zirgu, atrodamies tā kreisajā pusē, mēs seglojam zirgu no kreisās puses, arī kāpjam seglos no kreisās puses.

Neseni pētījumi liecina par to, ka zirgi patiesībā dod priekšroku tam, lai cilvēks atrastos tā kreisajā pusē. Pētījumā salīdzināja pēc tradicionālām metodēm trenētus zirgus ar zirgiem, kuri trenēti tā, ka tie ļauj sevi seglot vai vest pie pavadas no abām pusēm. Pētnieki atklāja, ka abu grupu zirgiem labāk tomēr patīk, ka cilvēks tam atrodas kreisajā pusē.

Šā iemesla dēļ arī mums šķiet, ka zirgs ir mierīgāks, kad atrodamies tā kreisajā pusē. Tas arī izskaidro to, kādēļ daudzas problēmas saistītas ar zirga labo pusi, piemēram, zirgu kordojot.

Profesors Ričards Birns (Richard Byrne) no Svētā Andreja Universitātes skaidro: „Mēs atklājām, ka zirgi labprātāk būtiskas lietas uztver ar vienu aci, proti, kreiso. Šī ir pirmā reize, ka šāda priekšrokas došana vienai konkrētai pusei tiek konstatēta zīdītājiem. Tas norāda uz to, ka zirgi, visticamāk neapzināti, zina, kura smadzeņu puslode labāk novērtē svarīgas lietas. Šo efektu līdz šim neviens nav ievērojis iespējams tādēļ, ka tradicionāli zirgam tuvojas no kreisās puses. Uzskata, ka šī tradīcija ieviesusies tādēļ, ka agrāk kavalēristiem bija tā ērtāk kāpt zirgam mugurā, jo savādāk viņiem traucētu pie labā sāna piekārtais zobens. Taču visticamāk šī tradīcija ir attīstījusies nevis cilvēka nepieciešamības, bet gan zirga dēļ.”

Lai noskaidrotu vairāk, pētnieki pārbaudīja divus gadījumus. Pirmajā gadījumā, novērojumi tika veikti, cilvēkam mierīgi stāvot, otrā – kad cilvēks aktīvi ar zirgu sazinājās, atrodoties apaļā aplokā. Abu grupu zirgi uzstājīgi mēģināja nostāties tā, ka cilvēks atradās to kreisajā pusē. Gadījumos, kad cilvēks bija nekustīgs, kreisās puses dominance izteiktāk tika konstatēta tradicionāli trenētiem zirgiem. Brīžos, kad cilvēks bija aktīvs, abu grupu zirgi izrādīja izteiktu priekšroku tam, lai cilvēks atrastos to kreisajā pusē. Tas nozīmē, ka šādas izpausmes nenosaka nedz ieradumi, nedz apmācības īpatnības, bet, ka tās nosaka zirga instinkti.

Kad šo pētījumu salīdzināja ar citu pētījumu rezultātiem, radās skaidrojums. Pirmkārt, jo emocionālāks ir zirgs, jo vairāk tas izmantos kreiso pusi, lai aplūkotu jaunu, potenciāli biedējošu objektu. Otrkārt, lielākā daļa zirgu vairāk izbīstas tad, ja biedējošais objekts, piemēram, lietussargs, atrodas to kreisajā pusē. Treškārt, normālos apstākļos zirgi labprātāk izmanto kreiso pusi, lai aplūkotu priekšmetus ar pozitīvām vai negatīvām asociācijām, bet ar labo aci tie drīzāk aplūkos priekšmetus, kas rada neitrālas emocijas.

Informācijas avots: Horse&Rider, April 2010.

Bildes atsauce

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase