Kā zirgam pārvarēt bailes no ūdens?

Jūs dodaties mierīgā apvidus izjādē, izbaudot sava četrkājainā kompanjona sabiedrību un meža smaržas un skaņas. Pēkšņi jūsu zirgs ierauga ceļā peļķi vai kādu ūdens tilpni un izlemj, ka nu pietiks baudīt jums izjādi. Nav būtiski, cik daudz jūs lūdzaties, jūsu zirgs atsakās šķērsot ūdeni un turpināt izjādi. Laiks griezties apkārt un doties mājup?

Ja šī situācija liekas pazīstama, noteikti zināsiet, cik kaitinoši tas var būt. Zobu griešana, vicināšanās ar rokām, stumšana vai vilkšana nelīdzēs, 500 un vairāk kilogramu smagais dzīvnieks ir izlēmis, ka tas neies cauri ūdenim, neies un viss. Bailes no ūdens ir ļoti izplatītas jauniem zirgiem, kuriem nav bijusi saskarsme ar ūdens šķērsošanu. Vecākiem zirgiem bailes var attīstīties pēc traumatiskas pieredzes – kritiena upē vai kādā dziļā ūdenstilpnē.

Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka šī ir ne tikai izplatīta problēma, bet zirgiem patiešām ir iemesls baidīties no ūdens šķērsošanas. Zirga acis ir novietotas galvas sānos, kas tam ļauj redzēt daudz plašāk. Lielākais mīnuss ir tas, ka zirgam atšķirībā no cilvēka ir minimāla izpratne vai vispār tādas nav par dziļumu (piemēram, kādai ūdenstilpnei vai peļķei).

Ja kāds lūgtu jums lekt pāri 90 grādu asai malai, bez iespējas paskatīties, kas tur sekos un bez iespējas novērtēt dziļumu, jūs taču vilcināsieties – vai ne? Neredzot cik liels ir dziļums aiz malas, jums nav skaidrs, vai tas ir viegls lēciens vai nāvējošs 100 metru kritiens. Katru reizi zirgam lūdzot šķērsot peļķi, tas jūtas tieši tāpat.

Pirms izlemt, vai lekt pāri malai uz labu laimi, jums noteikti būtu nepieciešama viena no divām lietām:

1. pamatīga uzticēšanās, ka lekt prasītājs neliek darīt kaut ko tādu, kas jūs varētu savainot;
2. lekt prasītāja vai kāda cita demonstrācija, ka ir patiešām droši lekt pāri malai. Tā pierādot, ka to droši to darīt.

Uzticēšanās

Jāatceras, ka strādājot ar zirgu, jums ir jāuzņemas līdera, bara ķēves loma. Jūsu zirgam ir “jāzeļ” no jūsu pārliecības un jāuzticas jums, lai zinātu, ka jūs nelūgsiet tam darīt kaut ko tādu, kas tam kaitētu. Ja jūs neesiet devis nevienu iemeslu, lai zirgs jums uzticētos, kāpēc tam vajadzētu riskēt? Vai jūs darītu to pašu dēļ kāda, kas nav devis iemeslu to cienīt un uzticēties?

Ir žēl, ka ir jātnieki, kas šo situāciju mēģina atrisināt ar fizisku spēku. Piemēram, Frederiko Grizone (Frederico Grisone), kas tiek uzskatīts par izjāžu un iejādes elementu “tēvu”, ierosināja, ka, ja zirgam ir bail no ūdens, tad tā trenerim vajadzētu ar spēku dabūt zirga galvu zem ūdens un to slīcināt. Protams, var redzēt cik ļoti šāds risinājums zirgam neiedvesīs bailes un liks uzticēties jātniekam, kas to mēģinājis slīcināt. Par šādu pārliecību varētu pat smieties, ja vien neņem vērā faktu, ka savā laikā Frederiko tika uzskatīts par zirgu ekspertu un viņa metodes tika izmantotas, trenējot daudz zirgu.

Lai gan daudzi jātnieki mūsdienās nav tik dramatiski, bet daudzi joprojām tic, ka “krietns daudzums steka” liks zirgam sajust vairāk sāpes un piemirst par peļķes problēmu. Šāda taktika var dot vienas reizes risinājumu, bet jūs tikai zaudēsiet sava zirga uzticība un negatīvi ietekmēsiet turpmāko apmācību efektivitāti un attiecības. Mēģiniet nodibināt uzticību pirms prasiet savam zirgam darīt kaut ko dramatisku – kā lekt pāri malai.

Sekot piemēram

Vadīšanās pēc piemēra ir ļoti spēcīgs līdzeklis zirgu pasaulē. Ja pavērosiet zirgu baru, jūs pamanīsiet, ka daudzi bara locekļi ievēro bara ķēves un līderu “mājienus”. Ja bara līderis nebaidās no kāda dzīvnieka, kustības vai objekta, tad arī pārējie zirgi sekos tā piemēram. Ja bara līderis uztvers kādu apdraudējumu un sāks skriet, viss bars darīs tieši tāpat.

Bieži “peļķu problēmu” situācijās labi var palīdzēt cits jātnieks, kas jāj uz pieredzējuša zirga un pirmais šķērso peļķi – tā, lai bailīgais zirgs redz notiekošo un secina, ka ar otru zirgu nekas briesmīgs nav noticis. Tad bailīgais zirgs būs daudz drošāks peļķes šķērsošanā. Protams, nav tikai jāpaļaujas uz cita zirga piemēru – arī pats var ielekt peļķē un zirgam parādīt piemēru. Patiesība ir vienkārša…vairums no mums nevēlas saslapināt kurpes un zeķes.

Lēnām pār tiltu

Romu neuzbūvēja vienā dienā un nav teikts, ka zirga bailes arī izgaisīs vienā dienā. Dažiem zirgiem pietiks ar vienu peļķes šķērsošanas reizi, citiem būs nepieciešama ilgāka pierunāšana un treniņi, lai tie justos komfortabli, šķērsojot peļķi. Ja jūsu zirgs ir viens no tiem, kam nepieciešama pacietība, tad nesteidziniet viņu.

Nervozākiem zirgiem labs paņēmiens ir mēģināt ar šļūtenes palīdzību izveidot peļķi kādā smilšainā vietā, ideāli ja apmācību var veikt vietā, kur zirgs jūtas komfortabli. Sākotnēji zirgs mēģinās vienkārši pārlekt peļķi – par to neraizējieties. Tas nav ideāls risinājums, bet ir mazs solītis progresa virzienā, jo zirgs taču peļķi šķērsoja. Nav svarīgi, cik mazs ir panākums, uzslavējiet zirgu katru reizi, kad tas uzveic savas bailes no ūdens.

Daži treneri izmanto ar ūdeni aplaistītas plēves, jo tās iespējams izritināt un tā palielināt “mākslīgo peļķi”. Šādi zirgs iemācīsies, ka gan mazas, gan vidējas un lielas peļķes nav nekas bīstams. Metode nav slikta, bet iespējams paļauties arī uz dabiskām peļķēm.

Noslēgumā, pirms kļūt dusmīgam uz zirgu, kad tas atsakās šķērsot peļķi vai dīķi, pamēģiniet palūkoties uz situāciju „caur viņa acīm“. Ja sapratīsiet, ka prasāt zirgam lekt pāri nepazīstamai klintij, tad labāk izpratīsiet, ko tas jūt. Nostipriniet savstarpējo uzticību un rādiet tam piemēru, nevis pielietojiet dusmas un spēku.

Raksta atsauce

Bildes atsauce