Zirga gremošanas sistēma

Zirgs ir attīstījies tā, lai tam lielākā savas dzīves daļa būtu jāpavada ganoties. Zirga anatomijas un gremošanas sistēmas funkciju pārzināšana ļauj labāk nodrošināt sistēmas funkciju efektivitāti pat tad, ja zirgs vairs neatrodas savā dabīgajā vidē.

MUTE. Barības pārstrāde sākas ar košļāšanu – ar priekšējiem zobiem barība tiek noplūkta (piemēram, zāle), tad dzerokļi barību sakošļā un sasmalcina. Tā kā augšžoklis ir platāks nekā apakšžoklis, dzerokļi var nodilt nevienmērīgi, radot asas malas. Regulāras pārbaudes ir nepieciešamas, lai pārliecinātos par to, ka zirgs jūtas labi un tā košļāšana ir efektīva. Košļāšanas rezultātā izdalās siekalas, kas mīkstina un mitrina barību, padarot to vieglāk norijamu. Nepilnīga barības sakošļāšana var izraisīt aizrīšanos vai smakšanu.

BARĪBAS VADS. Zirga gremošanas sistēma atgādina muskuļotu cauruli ar dažādiem paplašinājumiem. Barība pārvietojas muskuļiem savelkoties un atslābstot; šo procesu sauc par peristaltiku. Ja kustība apstājas, rodas problēmas, kas var izraisīt kolikas – stipras graizes vēdera dobuma orgānos (zarnās, aknās, nierēs un citur). Barības kustību gremošanas sistēmā var paātrināt bailes vai satraukums, kas var radīt mikroorganismu populāciju sairšanu zarnās.

KUŅĢIS. 500 kg smaga zirga kuņģis ir salīdzinoši mazs, ar ietilpību apmēram no 7,5 līdz 15 litriem. Parasti apgalvo, ka tas ir regbija bumbas lielumā
Kuņģis ir diezgan stingrs un nestaipīgs, tādēļ visdrīzāk tas lielu maltīti vienkārši nepārstrādās, nevis pastiepsies, lai to ietilpinātu, tādā veidā mazinot gremošanas efektivitāti; Kuņģis ir sadalīts divās daļās. Augšdaļa tiek saukta plakanšūnu vai bezdziedzeršunu zonu, bet kuņģa apakšdaļa ir kuņģa vai dziedzeršūnu rajons, kur veidojas gremošanas sulas, piemēram, sālsskābe, kas ir galvenā kuņģa skābes sastāvdaļa. Zirgi slimo arī ar kuņģa čūlu, kas var veidoties abās kuņģa daļās.

TIEVĀS ZARNAS
Sastāv no trīs daļām – duodenum, jejunum and ileum.
500 kg smagam zirgam tievās zarnas ir vidēji 15 līdz 22 metrus garas un 7 līdz 10 cm diametrā
Lielākā daļa tauku, proteīnu un apmēram 50 līdz 70% šķīstošo ogļhidrātu tiek absorbēti šeit, tajā skaitā arī daudz vitamīnu un minerālvielu
Žults nepārtraukti no aknām nokļūst tievajās zarnās un palīdz pārstrādāt taukus un eļļas. Atšķirībā no cilvēkiem, zirgiem nav žultspūšļa, kur tiek uzlabāta aknu izdalītā žults (cilvēkiem pēc vajadzības tā aizplūst pa žultsvadu, lai palīdzētu barību sagremot).

AKLĀ ZARNA
Ir apmēram 0,9 līdz 1,2 m gara un tās ietilpība ir 25 līdz 30 litru
Satur baktērijas un citus mikroorganismus, kas pārstrādā šķiedrvielas un šķīstošos ogļhidrātus, kas izvairījušies no pārstrādāšanas tievajās zarnās
Baktērijām pārstrādājot šķiedrvielas, rodas siltums, kas darbojas kā zirga centrālā apsildīšanas sistēma. Karstā laikā zirgs visticamāk samazinās šķiedrvielu uzņemšanu, lai regulētu ķermeņa temperatūru
Aukstā laikā ir svarīgi, lai zirgam tiktu nodrošinātas pietiekami daudz šķiedrvielas, lai tas nesaltu

RESNĀ ZARNA
Sastāv no lielās resnās zarnas, kas ir 3 līdz 3,6 m gara un tās diametrs ir 20 līdz 25 cm, un mazās resnās zarnas, kuras garums ir ap 3 m un no 8 līdz 10 cm diametrā
Arī lielajā resnajā zarnā ir mikroorganismi, kas pārstrādā šķiedrvielas
Zarnas baktērijas izstrādā arī B vitamīnu, kas ir ļoti svarīgs vielmaiņai un enerģijas pārstrādei. Tādēļ veselīga baktēriju populācija ir vitāli svarīga, lai zirgam būtu laba veselība
Resnajā zarnā tiek uzsūkts ūdens, pāri paliekot tikai nepārstrādājamām vielām, beigtām šūnām utt, kas tiek pārvietotas uz taisno zarnu

TAISNĀ ZARNA
Zirga taisnā zarna ir apmēram 30 cm gara
Piemēram Argentīnā, zirga taisno zarnu uzskata par delikatesi!

Bildes atsauce

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase