Kā radās 1. aprīlis – joku diena?

Pirmais aprīlis ir pazīstams kā joku diena, kad ar cilvēkiem mēdz izspēlēt dažādus jokus un blēdības, lai gan ir māņticīgs uzskats, ka jokošanās jābeidz pusnaktī, jo jokošanās pēc tam jokotājam nes nelaimi. Ikviens cilvēks, kas joku neuztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev neveiksmes. Kāpēc šī diena ir atzīta par joku dienu un kāpēc cilvēki tiek izjokoti, nav īsti zināms.

Saskaņā ar vienu teoriju tas ir saistīts ar pavasara atnākšanu, kad daba “muļķo” pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem. Pēc citas teorijas, šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad tas no Noasa šķirsta tika sūtīts zemes meklējumos. Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds – tā radās 16. gadsimta beigās, kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregorija kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās ar 25. martu un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. Neskatoties uz to, ka Gregorija kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par “aprīļa muļķiem”. Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.

Desmit smieklīgākie 1. aprīļa joki pasaules medijos

1. aprīlis jeb Muļķu diena ir vienīgā diena, kad žurnālistiem tiek ļauts mazliet atslābināties un mēģināt izjokot lasītājus un klausītājus.

Dažādu pasaules valstu plašsaziņas līdzekļi ne reizi vien ir piemānījuši savus uzticamos lasītājus. Interneta ziņu portāls «NEWSru.com» apkopojis desmit smieklīgākos 1. aprīļa jokus pasaules laikrakstos, žurnālos un televīzijās.

  • Par visslavenāko joku 20. gadsimtā kļuva telekompānijas BBC 1957. gada 1. aprīlī demonstrētā reportāža par neredzētu makaronu ražu Šveicē. Reportāžā britu žurnālisti stāstīja, ka šveicieši nevar izlemt, ko darīt ar gigantisko makaronu ražu. «Ziema bija maiga, bet makaronu smecernieku lauksaimniekiem izdevās uzveikt,» neparastās ražas apjomus skaidroja BBC žurnālists. Sižets Lielbritānijā izraisīja emociju vētru. Tūkstošiem pilsoņu zvanīja telekompānijai, lūdzot pastāstīt, kā audzēt makaronus. Uz visiem lūgumiem BBC diplomātiski atbildēja: «Ielieciet makaronu burkā ar tomātu mērci un ceriet uz labāko.» 1970. gadā, ieturot BBC tradīciju, ASV telekompānija NBC paziņoja par rekordlielu marinēto gurķu ražu Rietumvirdžīnijā.
  • Kā otrs labākais 1. aprīļa joks minams britu raidkorporācijas BBC 1980. gada paziņojums, ka leģendāro Londonas mehānisko pulksteni Big Ben aizstās elektroniskais pulkstenis. «Lai ietu līdzi laikam, mehāniskā pulksteņa vietā parādīsies elektroniskais,» pavēstīja BBC. Paziņojums izraisīja satraukumu Lielbritānijas iedzīvotājos, un daudzi zvanīja, lai paustu savu protestu. Tiesa, daži zvanītāji interesējās par iespējām iegādāties vecā Big Ben daļas.
  • Savukārt 1994. gadā amerikāņu radiostacija «National Public Radio» informēja klausītājus, ka ikviens cilvēks, kurš uztetovēs sev «Pepsi» logotipu, uz mūžu iegūs desmit procentu atlaidi visai «Pepsi» produkcijai. Visu aprīli radiostacijai zvanīja cilvēki, kas bija «izpildījuši nosacījumus» un vēlējās saņemt balvu.
  • 1998. gadā žurnāls «New Mexicans for Science and Reason» publicēja rakstu, ka ASV Alabamas štata administrācija plāno mainīt skaitļa «pī» vērtību no 3,14159 uz 3,0. Rakstā bija apgalvots, ka līdzšinējā skaitļa vērtība «nav kristīga», tāpēc tā jānoapaļo līdz «bībeliskai nozīmei». No žurnāla raksts nonāca internetā, bet pēc tam izplatījās visā pasaulē. Alabamas administrācija saņēma zvanus un vēstules ar protestiem no visas pasaules.
  • 1999. gadā laikraksts «Phoenix New Times» paziņoja par jauna palīdzības fonda izveidi nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Taču jaunais fonds vāca naudu nevis mājokļu celšanai vai pārtikas un apģērba iegādei bezpajumtniekiem, bet gan viņu apbruņošanai. Avīzes rakstu pārpublicēja aģentūra «Associated Press», un ziņas par «jauno fondu» izplatījās visās ASV. Tiek baumots, ka izdomātajā kontā kāds patiešām mēģinājis pārskaitīt naudu.
  • 1995. gadā laikraksts «Irish Times» apgalvoja, ka Eiropas Disnejlendas vadība apspriežas ar Krievijas valdību par Vladimira Ļeņina ķermeņa iegādāšanos. Kā liecināja avīzes rīcībā esošā informācija, izklaides parks esot gribējis Ļeņinu ar visu mauzoleju pārvest uz Parīzē uzcelto jauno Disnejlendu.
  • 1983. gadā ziņu aģentūra «Associated Press» informēja, ka Muļķu dienas izcelšanās noslēpumu atklājis Bostonas universitātes profesors Džozefs Boskins. Profesors stāstīja, ka Bizantijas imperatora Konstantīna galma āksts kādu dienu paziņojis, ka viņš tikpat labi spētu vadīt impēriju. Konstantīnam šī ideja patikusi, un viņš ļāvis ākstam valdīt impērijā vienu dienu gadā — 1. aprīlī. Aģentūras atklājumu pārpublicēja visi ASV preses izdevumi. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka vēstures profesors izjokojis aģentūru un intervijā stāstīto izdomājis pats.
  • 1988. gadā Krievijas laikraksts «Izvestija» pavēstīja, ka Maskavas futbola klubs «Spartak» cenšas pārliecināt Djego Maradonu pievienoties klubam un ka «Spartak» ir gatavs par Maradonu samaksāt sešus miljonus ASV dolāru. Vēlāk laikraksts atzinās, ka raksts bija 1. aprīļa joks, taču ziņu par Maradonas pārcelšanos uz Padomju Savienību pilnīgi nopietni tālāk izplatīja aģentūra «Associated Press». Tas bija pirmais 1. aprīļa joks kādā padomju avīzē.
  • Deviņdesmitajos gados, kad ārvalstu ziņu dienestos aizvien vairāk parādījās dažādi stāsti par krievu bandītiem, aģentūra ITAR-TASS 1996. gadā paziņoja, ka vienā no Krievijas militārajām rūpnīcām sākts ražot rokas granātas, kas izrotātas ar briljantiem. Aģentūra norādīja: fakts, ka Krievijas bandīti ir nežēlīgi, nepavisam nenozīmē, ka viņi neseko līdzi modes tendencēm. «Pēc šādas granātas sprādziena jūsu ienaidnieks ne tikai paliek guļam asins peļķē, bet ir spīdīgu briljantu izrotāts.»
  • 1986. gadā Parīzes laikraksts «Le Parisien» satrauca savus lasītājus ar apgalvojumu, ka Francijas valdība pieņēmusi lēmumu demontēt Eifeļa torni un pārvest to uz Disnejlendu. Savukārt Eifeļa torņa agrākajā atrašanās vietā, kā rakstīja avīze, valdība plāno uzcelt stadionu 1992. gadā paredzētajām olimpiskajām spēlēm.

Raksta atsauce 1

Raksta atsauce 2

Bildes atsauce

Atpakaļ

1 komentārs

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase